RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas datiem, 42% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka uzkrājumi ļaus viņiem nodzīvot labākajā gadījumā mēnesi.
BNN ar atsauci uz aptauju raksta, ka ietaupījumi ir 78% Latvijas iedzīvotāju. Lielākā daļa (42%) atzina, ka uzkrātās naudas apjoms ļautu segt ikdienas izdevumus labākajā gadījumā viena mēneša garumā. Tikai 16% respondentu pateica, ka viņu uzkrājumu pietiks trīs mēnešiem.
Piektdaļai aptaujāto ar uzkrājumiem pietiktu, lai nodzīvotu pusgadu vai pat ilgāk. Taču gandrīz tādai pašai Latvijas mājsaimniecību daļai (22%) ietaupījumu vispār nav.
Gada laikā 45% iedzīvotāju, kuriem ir ietaupījumi, uzkrājumu apjoms nav mainījies, savukārt 29% tas mainījies vien nedaudz. Apmēram piektdaļai mājsaimniecību (22%) pēdējo 12 mēnešu laikā nācās izmantot savus finanšu uzkrājumus, un to apjoms, attiecīgi, ir samazinājies.
Palielināt uzkrājumus spējuši 49% Latvijas iedzīvotāju, kuriem pieaugusi alga, un 22%, kam tā nav mainījusies vai samazinājusies.
Vislielākais uzkrājēju īpatsvars pieaudzis cilvēku grupā, kuri saņem augstus ienākumu, kur, 47% aptaujāto uzkrātā naudas summa ir pieaugusi, taču tikai 6% atzinuši, ka gada laikā viņu ietaupījumi ir būtiski pieauguši.
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka vairāk nekā 15% Latvijas nodarbināto šī gada pirmajā ceturksnī saņēma minimālo algu (430 eiro) vai mazāk.
2019. gada pirmajā ceturksnī 122 tūkstoši darbinieku (15,3% no nodarbināto kopskaita) galvenajā ienākumu gūšanas vietā saņēma uz rokām 430 eiro un mazāk, tas ir par 5,2% mazāk, nekā pērn, kad šādu algu saņēma 20,5% darbinieku. Reģionos vislielākais mazo algu saņēmēju īpatsvars ir Latgalē, kur 26,1% nodarbināto saņēma 430 eiro un mazāk.
Mazāk nekā 450 eiro pēc nodokļu nomaksas saņēma 29% darbinieku, kas ir par 5,9% mazāk, nekā 2018. gada pirmajā ceturksnī.
Vairāk nekā trešdaļa nodarbināto (34,8%) saņēma algu 450 – 700 eiro diapazonā uz rokām (2018. gada pirmajā ceturksnī – 33,7%).
Algu no 700 līdz 1400 eiro saņēma 26,4% darbinieku, savukārt algu virs 1400 eiro mēnesī saņēma 4,4% nodarbināto, pērn attiecīgi 22,6% un 4,3%.
2019. gada pirmajā ceturksnī alga netika aprēķināta (sakarā ar neapmaksātu atvaļinājumu, grūtniecību un tml.) vai aprēķināta, bet neizmaksāta, 2,8% nodarbināto (pirms gada – 1,6%). Taču 2,6% (2,9%) nodarbināto atteicās atklāt savas algas apmēru.
