RĪGA, 19. maijs — Sputnik. Krimas tatāru tautas genocīda upuru piemiņas diena dāvājusi Ukrainas ievēlētajam prezidentam Vladimiram Zeļenskim iemeslu paziņot, ka viņš "atgriezīs" Krimu Ukrainai, vēsta Sputnik Igaunija.
Tumša nakts, rītausma vēl tālu
Sestdien, 18.maijā Zeļenskis savā lapā sociālajā tīklā uzrakstīja, ka tic "Krimas tatāru dzimtenes drīzai atbrīvošanai no okupācijas".
"Lai cik ilgs būtu ceļš līdz Krimas atgūšanai, mēs to iesim kopā ar kirimli (kirimli – tulkojumā no Krimas tatāru valodas – krimieši – red.piez.). Mēs to paveiksim kopā. Neaizmirstiet, ka pat tumšākā nakts beidzas ar rītausmu," viņš pavēstīja.
Tātad Zeļenskis jau pirms kāpšanas Kijevas "tronī" pārtvēris no ukraiņu tautas uzticību zaudējušā Petro Porošenko stafetes nūjiņu nepateicīgajā "okupētās Krimas atgūšanas" darbā.
Pati Krima nesteidz atgriezties Ukrainā
Jau pirmais komentārs pēc Zeļenska publikācijas parādīja, ka pati Krimas tauta nebūt nealkst "atgriezties Ukrainā".
"Vladimirs Aleksandrovič, apciemojiet Krimu un pats pajautājiet cilvēkiem, nevis turpiniet Petjas dziesmas par okupāciju. Krimieši ir laimīgi Krievijā, bet tatārus neviens neapspiež, nevajag rakstīt melus," jaunajam Ukrainas prezidentam ieteica Vaļa Steckaja.
Iepriekš Zeļenska štāba pārstāvji ziņoja, ka jaunais Ukrainas prezidents neatzīst referenduma rezultātus par Krimas pievienošanos Krievijai. Arī pats jaunievēlētais prezidents apgalvoja, ka Krima atgriezīšoties Ukrainas sastāvā, kad Krievijā nomainīsies vara. Taču pie tam viņš piebilda, ka nezina, kā atgūt pussalu tūlīt pēc uzvaras prezidenta vēlēšanās.
Krimā atzīmēts, ka Ukrainas iedzīvotāju bidū kļūst populāra atpūta pussalā. Krimas parlamenta deputāts Aleksejs Čerņaks pastāstīja, ka ienāk modē viesošanās Krimā, paziņojot to plašai publikai sociālajos tīklos.
Retoriskas muļķības
Krievijas Federācijas Padomes loceklis Aleksejs Puškovs komentēja Ukrainas ievēlētā prezidenta Vladimira Zeļenska izteikumus.
"Nebūšu pārsteigts, ja Ukrainas jaunā prezidenta kaisme pazudīs demagoģijā – tukšās runās par "pašcieņu un godu", "Krimas tatāru dzimtenes atbrīvošanu" no kaut kādas okupācijas un pārējās retoriskās muļķībās. Kaut nu šī zona nebūtu vienīgā, kur Zeļenskis sevi parādīs," uzrakstīja Puškovs savā lapā sociālajā tīklā.
Maskava jau devusi atbildi uz Krimas jautājumu
Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā pussalas teritorijā organizētā referenduma, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju pauda atbalstu reģiona iekļaušanai KF sastāvā. Krimas valdība organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Ukraina joprojām uzskata, ka Krima ir tās okupētā teritorija.
Krievijas valdība norāda, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.
Pēc Krimas atgriešanās Krievijā Putins parakstīja dekrētu par Krimas tatāru un citu pussalas tautu reabilitācijas pasākumiem. Lielā Tēvijas kara gados no Krimas ar apsūdzībām valsts nodevībā tika deportēti 20 tautību pārstāvji.
1944.gada 18.maijā sākās Krimas tatāru (vairāk nekā 183 tūkst. cilvēku), grieķu, armēņu, vāciešu, bulgāru un citu tautību pārstāvju deportācijas.
