RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Savienotās Valstis piedraudējušas Briselei ar sankcijām pret ES militārās rūpniecības kompleksa kompānijām, ja bruņojuma ražotāji ASV netiks pielaisti Eiropas aizsardzības fonda iepirkumos. Tādējādi Vašingtona apdraud Briseles jauno lolojumu – ES militāro programmu, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms.
ASV Aizsardzības ministrijas ierēdņu Elenas Lordas un Andrea Tompsones parakstītajā vēstulē, kuras saturs gandrīz acumirklī iekļuva Eiropas valstu medijos, teikts, ka Vašingtona atbildēs uz aizliegumu amerikāņu uzņēmumiem piedalīties ES militāro iepirkumu konkursos. "Neapšaubāmi, analoģiski atbildes ierobežojumi, ko ieviestu ASV, nesaskartos ar mūsu partneru un sabiedroto atzinību Eiropā, bet mums nesagādātu nekādu prieku nepieciešamība izskatīt tādus pasākumus nākotnē," norāda autori.
Tāpat ASV atzīmēja, ka Vašingtona ir "dziļi nobažījušās" par to, ka Eiropas aizsardzības fonda (EDF) līdzekļu sadalījuma noteikumu apstiprināšana un pati Pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO) "veido dublēšanos, funkcionāli nesavietojamas militārās sistēmas, nogriež skopos aizsardzības resursus un rada nevajadzīgu konkurenci starp NATO un ES". Cik zināms, šī vēstule ir pirmais oficiālais paziņojums (lai arī ne no valsts pirmo amatpersonu puses), kurā ASV neatbalsta Eiropas militārās iniciatīvu. Vēstuli var uzskatīt par pirmo dokumentu, kurā atzīts: ES aizsardzības programmu Vašingtona uzskata par apdraudējumu NATO.
Iepriekš Brisele ne vienu reizi vien, taču ne īpaši pārliecinoši pauda uzskatu, ka ne ES aizsardzības fonds, ne PESCO neapdraud aliansi, bet gan "papildina un attīsta to".
ASV kompānijas saņem vairāk nekā 80% Eiropas ārvalstu iepirkumu
"Eiropas Savienība paliek atvērta ASV kompānijām un iekārtām," paziņoja vēstules adresāte Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni 14. maijā preses konferencē pēc ES valstu ārlietu ministru padomes sēdes Briselē, kas bija veltīta aizsardzības jautājumiem.
Tikšanās gaitā tika parakstīti vairāki iepriekš saskaņoti dokumenti par PESCO militāro programmu.
"Patlaban ES patiešām ir daudz atvērtāka (amerikāņu kompānijām – red.), nekā ASV valsts iepirkumu tirgus Eiropas Savienības kompānijām un iekārtām, - teica Mogerīni, kura negrēkoja pret patiesību, taču diplomātiski nepieminēja, ka tuvākajā laikā situācija mainīsies. – ASV nav likuma "Pērc Eiropas preces" (akts "Pērc amerikāņu preces", ko ASV Kongress pieņēma 1933.gadā, prasa dot priekšroku vietējiem piegādātājiem un uzņēmējiem – red.), un patlaban aptuveni 81% Eiropas ārvalstu kontraktu aiziet ASV firmām. Neredzu nekādu pamatu bažām," atzīmēja Mogerīni.
Pēdējā gada laikā ES jau vairākkārt saskārusies ar Vašingtonas draudiem ieviest sankcijas pret Eiropas valstīm un kompānijām sakarā ar dažādiem strīdīgiem starptautiskās tirdzniecības un politikas jautājumiem. Šoreiz solījums sodīt Eiropas kompānijas tieši saistīts ar ASV militārās rūpniecības kompleksa interešu aizsardzību. Taču Eiropas aizsardzības fonds tika radīts ar mērķi mazināt Eiropas atkarību no amerikāņu bruņojuma piegādēm un "pabarot" nacionālās militārās rūpniecības kompānijas.
Vašingtona netic Briseles nodomam glābt NATO
Runa ir par pasaules bruņojuma tirgus mērogā salīdzinoši nelielu summu 13 miljardu eiro apmērā, ko ES piešķīra Aizsardzības fondam savas militārās programmas tapšanas pirmajā posmā. Līdzekļi paredzēti pētījumiem, vairāku veidu tehnikas un iekārtu izstrādei. Taču grantu un subsīdiju piešķiršanas noteikumi paredz, ka projektos piedalīsies tikai Eiropas kompānijas un zinātniski tehniskās grupas. Izņēmums pieļauts tikai potenciālajiem dalībniekiem no Lielbritānijas, lai arī Briseles oficiālajos dokumentos nav iekļauts formāls aizliegums piesaistīt militārajās izstrādēs trešās valstis.
Taču Vašingtona saprot, ka fonda dibināšanas galvenie mērķi ir atbalsts Eiropas militārās rūpniecības kompleksam un bruņojuma sistēmu unifikācija. Tas ir pirmais solis pretī ES militārā bloka izveidei nākotnē.
Eiropas un Amerikas militārās rūpniecības kompleksu konfrontācijas gadījumu ir daudz. Viens no jaunākajiem – stāsts par raķetēm Ēģiptei. 2018. gada rudenī Parīze bija pārskaitusies par to, ka ASV izjauca franču izdevīgo darījumu ar Kairu par spārnoto raķešu SCALP piegādi. Raķete tiek ražota Francijā, taču viens no tās galvenajiem elementiem tiek iepirkts Savienotajās Valstīs, tāpēc Vašingtonai radās iespēja bloķēt tirdzniecības darījumu ar Ēģipti.
Zināma nozīme, iespējams, bija arī ar šautenēm saistītajam skandālam Igaunijā
Iespējams, ASV neapmierinātību ar Eiropas Savienības militārās politikas attīstību, pareizāk sakot, bažas zaudēt daudzus miljardus vērtus militāros iepirkumus Eiropā, varēja radīt arī Igaunija.
ASV kompānija Lewis Machine & Tool Company, kura uzvarēja Igaunijas Aizsardzības spēku jauno šauteņu piegādes iepirkumā, var to zaudēt saskaņā ar prasībām tiesā, ko iesniedza zaudētāja – Šveices kompānija Sig Sauer. Skandāls, kas lika apšaubīt amerikāņu uzņēmuma izvēles objektivitāti, var papildināt Vašingtonas negatīvās emocijas, kas Eiropu dēvē par "sliktu sabiedroto".
Igaunija piedalās trijās PESCO militārajās programmās: "integrēta sauszemes robotehniskā kompleksa (UGS) izstrādē, ātrās reaģēšanas grupu izveidē pret kibernētiskajiem draudiem un mijiedarbībai kiberdrošības jomā, kā arī "militārās Šengenas" programmā.
Militārie eksperti uzskata, ka aizsardzības fonda parādīšanās ES paver labas iespējas arī Igaunijas uzņēmumiem. Eksperts bruņojuma un militārās politikas jautājumos, atvaļinātais militārās izlūkošanas virsnieks Villems Roda uzskata, ka granti un subsīdijas ir pieejami arī Igaunijas jaunajai militārās rūpniecības nozarei, kas varētu kļūt par Eiropas rūpniecības korporāciju apakšuzņēmējiem.
