RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Kārtējā vētrainā diskusija par Kārļa Ulmaņa lomu Latvijas vēsturē sākās no ārlietu ministra Edgara Rinkēviča piezīmes – savā lapā viņš publicēja tradiconālu tvītu, kurā nosodīja Kārļa Ulmaņa valsts apvērsumu.
"Pirms 85 gadiem Kārlis Ulmanis īstenoja valsts apvērsumu, tālākā vēstures gaita apliecināja, ka "vadonis" nespēja atrisināt visas problēmas un pretoties agresijai, mūsdienās tas ir atgādinājums tiem, kas tik ļoti vēlas "stingru roku". Demokrātija ir Latvijas valstiskuma pamats!" – Edgars Rinkēvičs iedvesmoti uzrakstīja.
Pirms 85 gadiem Kārlis Ulmanis īstenoja valsts apvērsumu, tālākā vēstures gaita apliecināja, ka “vadonis” nespēja atrisināt visas problēmas un pretoties agresijai, mūsdienās tas ir atgādinājums tiem, kas tik ļoti vēlas “stingru roku”. Demokrātija ir Latvijas valstiskuma pamats!
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) 15 мая 2019 г.
Taču, šķiet, daudzi viņa lasītāji nepiekrita ārlietu ministra patētiskajam aicinājumam. Daudzi apšauba ne tikai viņa publicēto Ulmaņa lomas vērtējumu, bet arī vissvētāko – Latvijas demokrātiju.
Demokrātija ar korupcijas skandāliem un nemitīgo ķildošanos noveda pie vadoņa, kas noveda pie neatkarības zaudēšanas. Varbūt demokrātija bija pie visa vainīga.
— Muntis Grūbe (@muntisG) 15 мая 2019 г.
"Demokrātija ar korupcijas skandāliem un nemitīgo ķildošanos noveda pie vadoņa, kas noveda pie neatkarības zaudēšanas. Varbūt demokrātija bija pie visa vainīga," – lauzīja galvu Muntis Grūbe.
Nav Latvijā demokrātijas. Izpildvara un likumdevējs ir saauguši, kà siāmas dvīņi.
— Normunds K. (@n_karklinz) 15 мая 2019 г.
"Nav Latvijā demokrātijas. Izpildvara un likumdevējs ir saauguši, kā Siāmas dvīņi," – uzskata Normunds.
Ja būtu demokrātija, visas problēmas tiktu atrisinātas un mūs neviens neokupētu?
— Valters Mitans (@viuksmp) 15 мая 2019 г.
"Ja būtu demokrātija, visas problēmas tiktu atrisinātas un mūs neviens neokupētu?" – retorisku jautājumu uzdeva Valters Mitans.
Sāksim ar to, ka pateiz nav ne vadoņa ne demokrātijas. Un atgriežoties vēsturē, arī demokrātijas nespēja pretoties agresijai, vai pašas bija tās iniciatores. Nevajag jaukt "stingru roku" un vēlēšanos redzēt skaidru, saprotamu polītiku ar atbalstītām prioritātēm, ne murmināšanu.
— MeşhurKarınca (@MeshurKarinca) 15 мая 2019 г.
"Sāksim ar to, ka patreiz nav ne vadoņa ne demokrātijas. Un atgriežoties vēsturē, arī demokrātijas nespēja pretoties agresijai, vai pašas bija tās iniciatores. Nevajag jaukt "stingru roku" un vēlēšanos redzēt skaidru, saprotamu politiku ar atbalstītām prioritātēm, ne murmināšanu," – savu viedokli pauda apmeklētājs ar lietotājvārdu MeşhurKarınca.
Kārlis - vienīgais kurš spēja atrisināt visas problēmas. Un vienīgais kurš spēja valsti iznest Pasaules redzes lokā. Pateicoties Kārlim Pasaule uzzināja kas ir Latvija un latvieši. Paldies Kārlim par to. Un Tev puisīt nekad nesasniegt Kārļa atzinību.
— Ziemas Ezis (@ZiemasEzis) 15 мая 2019 г.
"Kārlis – vienīgais, kurš spēja atrisināt visas problēmas. Un vienīgais, kurš spēja valsti iznest Pasaules redzes lokā. Pateicoties Kārlim, pasaule uzzināja, kas ir Latvija un latvieši. Paldies Kārlim par to. Un Tev, puisīt, nekad nesasniegt Kārļa atzinību," – ārlietu ministram atbildēja Ziemas Ezis.
Tiesa, atsevišķi komentētāji Rinkēviča viedokli atbalstīja. Piemēram, vēsturnieks Edgars Enzīgers uzskata, ka Ulmanis būtu bijis labs tautsaimniecības ministrs Lemberga kabinetā, sēžot līdzās Ušakovam, kurš ieņemtu ārlietu tautas komisāra posteni.
Viņaprāt, 15. maijam – valsts apvērsuma dienai Latvijā – vajadzētu kļūt par sēru dienu.
Ja kādu dienu būtu jānosaka par sēru dienu, tad tas būtu 15.maijs. Valsts apvērsums ir viens no lielākajiem noziegumiem pret latviešu tautu, kas sagatavoja augsni turpmākajai padomju okupācijai. https://t.co/zFkwJ2QtE7
— Edgars Engīzers (@EngizersE) 15 мая 2019 г.
"Ja kādu dienu būtu jānosaka par sēru dienu, tad tas būtu 15.maijs. Valsts apvērsums ir viens no lielākajiem noziegumiem pret latviešu tautu, kas sagatavoja augsni turpmākajai padomju okupācijai," – uzskata vēsturnieks Edgars Enzīgers.
Atgādināsim, ka premjerministra Kārļa Ulmaņa īstenotais antikonstitucionālais valsts apvērsums notika 1934.gada 15.maijā. Tas notika bez asinsizliešanas, sabiedrība neprotestēja.
Apvērsuma rezultātā Ulmanis apturēja Konstitūcijas darbību, atlaida parlamentu un aizliedza politiskās partijas, slēdza virkni avīžu. 15.maija naktī visas valdības iestādes Rīgā ieņēma bruņotie spēki, policija un aizsargi.
1940.gada 17.jūnijā pēc padomju spēku ienākšanas Latvijā Ulmanis pa radio nomierināja iedzīvotājus, teikdams, ka ieradušies draugi.
