RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns radio Baltkom ēterā pauda nožēlu, ka Latvija "atdevusi" Briselei pārāk daudz neatkarības.
Jurkāns uzskata, ka, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, Latvija nerēķinājās ar to, ka organizācijā var iesākties krīze, kura skars visas ES dalībvalstis. Bet šī krīze ir iestājusies, un Jurkāns nav pārliecināts, ka Latvijas varasiestādes tagad zina, ko darīt.
Bijušais ĀM vadītājs norādīja, ka brīdī, kad Latvija kļuva par ES locekli, tā savu neatkarību uzticēja Briselei, domājot, ka jo vairāk tā atdos, jo vairāk saņems. Un līdz 2008. gada krīzei viss bija apmierinoši.
Taču, pēc Jurkāna sacītā, kopš brīža, kad Bukarestē tika pieņemts lēmums atvērt NATO durvis Ukrainai un Gruzijai, savukārt Mihails Saakašvili iesāka karadarbību pret miera uzturētājiem Dienvidosetijā, viss sāka iet greizi.
"Un viss sagrozījās kājām gaisā. Un tad nāca krīze, finanšu sistēma sabruka," konstatēja Jurkāns.
Kā vēsta Mixnews.lv, vērts atzīmēt, ka gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, kuri piedalījās socioloģisko pētījumu aģentūras SKDS pētījumā, uz jautājumu par to, kādā virzienā Latvijai būtu jāiet, atbildēja, ka valstij ir jāizveido ciešāka sadarbība ar Krieviju.
Turklāt, respondenti norādīja, ka šāds solis ir jāsper par spīti attiecību zaudējumiem ar citām rietumvalstīm un Eiropas Savienību.
2004. gada 1. maijā Latvija kopā ar vēl deviņām valstīm – Igauniju, Lietuvu, Poliju, Slovākiju, Čehiju, Ungāriju, Slovēniju, Maltu un Kipru, iestājās Eiropas Savienībā.
Svinīgā ceremonijā 1. maijā Īrijas galvaspilsētā Dublinā, 25 jauno un veci Eiropas Savienības dalībvalstu klātbūtnē, notika 10 jauno Eiropas Savienības dalībvalstu karogu pacelšana mastā. Tādējādi, 2019. gadā tiek atzīmēti 15 gadi kopš Latvijas iestāšanās ES.
