RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Pērn Latvijā par 6% pieauga algas, taču dažās nozarēs darbinieki saņem mazāk nekā minimālo algu, piemēram, kultūras, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības darbinieki, raksta Dienas Bizness.
Savdabīgā vissliktāk apmaksāto profesiju reitingā desmito vietu ieņem bibliotekāri, kuri vidēji saņem 511 511 eiro. Gada laikā viņu alga pieaugusi par 41 eiro.
Mazliet vairāk saņem oficianti – 501 eiro. Pērn šīs profesijas pārstāvji saņēma 446 eiro "uz rokas".
Viņiem seko pārdevēji, kuri saņem 473 eiro pēc nodokļu nomaksas. Pērn viņu vidējā alga veidoja 436 eiro, tātad gada laikā tā pieaugusi par 37 eiro.
Vēl mazāka ir istabeņu alga – vidēji 470 eiro "uz rokas.
Maz pelna arī floristi - 470 eiro, pērn – 450 eiro.
Reitinga vidū atrodas aukles, kuras pēc nodokļu nomaksas vidēji saņem 450 eiro, bet pērn – vien 400 eiro.
Kasieri uz rokas saņem vidēji 443 eiro.
Algas līmeņa antilīderu reitinga trijniekā ir sanitāri, apkopējas un pastnieki. Sanitāri saņem uz rokas 400 eiro, pērn – 360 eiro. Apkopējas pērn vidēji pelnīja 356 eiro, šogad – 395, pieaugums - 40 eiro.
Pastnieki jau otro gadu atrodas autsaideros ar algu 375 eiro apmērā uz rokas. Gada laikā viņu alga pieaugusi tikai par 25 eiro.
Šobrīd minimālā alga ir 430 eiro, vidējā alga saskaņā ar žurnāla "Kapitāls" pētījumu, ko tas organizēja sadarbībā ar kadru atlases kompāniju CV-Online Latvia, - 948 eiro uz rokas.
Pētījums parādīja, ka algu 850 eiro apmērā saņem vismaz puse aptaujāto. Uzņēmumos ar valsts kapitālu vidējā alga gada laikā pieaugusi gandrīz par 11% - līdz 821 eiro, vietējos uzņēmumos ar privāto kapitālu – gandrīz par 7%, līdz 907 eiro, starptautiskajos privāta kapitāla uzņēmumos – par 4%, līdz 1057 eiro. Zemākā alga ir mazajos uzņēmumos, un gada laikā tā augusi tikai par 5%.
Algas Latvijas reģionos pērn mazliet pietuvojies galvaspilsētas līmenim. Rīgā tās vidēji bija par 34% lielākas nekā citās pilsētās un reģionos, un gada laikā starpība sarukusi par 7 procentpunktiem. Vidējā alga pēc nodokļu nomaksas Rīgā pārsniegusi 1000 eiro, bet Rīgas reģionā un Jūrmalā sasniegusi 960 eiro.
Zemākā vidējā alga Latgalē – 667 eiro; Vidzemē – 777 eiro, Zemgalē – 749 eiro, Kurzemē – 746 eiro.
Veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozarē algas pieaugušas par 12,6%, izglītībā – gandrīz par 9%, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā – vairāk nekā par 8%.
Pērn lielākās algas tika izmaksātas IT un programmēšanas speciālistiem – 1285 eiro, viņiem seko banku un finanšu pakalpojumu nozare – 1137 eiro, trešajā vietā seko telekomunikāciju nozare – 1086 eiro.
