Laiks jau ir klāt, taču it kā nekas nebūtu noticis. Ne spēku, ne tehnikas transportēšanas, ne kāpurķēžu žvadzēšanas, ne ieroču dārdu, ne skaļu runu, ne plašas atbalss – vārdu sakot, nekā tāda, kas pie viņiem parasti nāk pirms "vissvarīgākajām militārajām mācībām vēsturē". Vēl vairāk, ja ne Spiegel, neviens pat nezinātu, ka pie viņiem tur kaut kas ir ieplānots, raksta radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Taču žurnāls apgalvo, ka tas būs kaut kas neiedomājams. Otro reizi pēc 9/11 plānots kolektīvais (lai arī šoreiz tas ir virtuāls) spēka pielietojums saskaņā ar pazīstamo NATO 5. pantu. Nu, visiem jau ir zināms, tas ir par to, ka "uzbrukums vienam tiek uzskatīts par uzbrukumu visiem", tāpēc "gaidiet atbildi".
Patiesībā tāds ir alianses štāba mācību scenārijs. Lai arī pārsvarā tā pamatā ir nostādne, ka viņi spēj uzvarēt iespējamo pretinieku ne tikai atrodoties aizmugurē, bet pat nepieceļoties no krēsla. Galvenās darbojošās personas – ierēdņi-stratēģi centrālajā ofisā Briselē un visu alianses valstu aizsardzības ministrijās. Jau sarēķināts, ka viņiem pietiks ar nedēļu, lai dotu ienaidniekam apņēmīgu mācību pretsparu. "Agresors", pret kuru tiks vērsts konsolidētais atmaksas trieciens, nav precizēts. Pareizi, labāk lai nemaz nezina. Ziņots tikai par tā galvenajām pazīmēm. Tā ir viena ļoti liela valsts, kuras rīcībā ir kodolieroči. Tos valsts gan lietā neliek. Toties sāk 9. maijā. Tas – lai nevienam nebūtu ne mazākās jausmas, par ko ir runa. Jo valsts, kas visiem ienākusi prātā, šajā dienā labprātāk gan pabeidz. Taču saskaņā ar scenāriju tieši šajā dienā kāda NATO valsts (to nekļūdīgi varam apzīmēt ar burtu "H", jo viņiem visi locekļi ir "H") saskaras ar masveida kiberuzbrukumu. Pēc tam valsts teritorijā ielaužas militarizētas vienības. Kāpēc? Tas ir skaidrs – lai destabilizētu situāciju.
Nav laika noskaidrot, kam tas viss vajadzīgs. Tas arī ir skaidrs – organizēt referendumu. Lietā zibenīgi iesaistās alianses vadošās "štāba žurkas". Uzdevums – spert kopīgos soļus krīzes situācijā un demonstrēt politisku gribu ārkārtas pasākumiem. Tas laikam viņiem ir vissvarīgākais, citādi nekādas disciplīnas nav, īsta anarhija un haoss. Tikai, kā mēdz teikt, nevienam ne pušplēstas zilbes. Visas ziņas par mācībām ir stingri aizslepenotas. Tās zinamas tikai štābiem un Spiegel.
Domājams, zina arī to, kāpēc manevri sākas Uzvaras dienā. Krievijas Uzvaras dienā. Jo vieniem tie ir svētki, bet citiem – īstais laiks, kamēr pretinieks atpūšas. Zemiski, skaudīgi ļautiņi. Būtu labāk vienkārši priecājušies kopā ar mums. Arī par savu brīvību. Bet viņi kaļ plānus. Labi, lai jau būtu, ja kaltu plānus tikai pret mums. Bet viņi kaļ plānus mūsu vietā. Būtu vismaz vispirms pajautājuši, kādā dienā būtu labāk ieplānot mūsu uzvaru viņiem. 9. maijā mēs esam mazliet aizņemti. Uzvaras dienā mums nav nekādas daļas par viņiem. Taču, ja viņi uzstās ar savu kolektīvo triecienu, principā, mēs jau varam – tāpat kā agrāk, tieši no parādes. Nu jau kādu laiku mums vienmēr viss vajadzīgais ir pa rokai.
