RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Irāna apņēmusies pārtraukt vairāku saistību izpildi kodoldarījuma ietvaros un devusi Eiropas Savienībai 60 dienas problēmas risinājumam, paziņoja Islāma Republikas prezidents Hasans Rouhani.
Visu gadu Teherāna pacietīgi gaidījusi
Teherāna nosūtījusi vēstules Irānas kodolprogrammas vienošanās dalībniekiem, vēsta aģentūra Sputnik.
"Manā vārdā tika nosūtītas piecas vēstules valstu vadītājiem, kas vēl joprojām ir vienošanās dalībnieki. Šajās vēstulēs mēs norādījām, ka esam gaidījuši vienu gadu... un esam ievērojuši visas saistības," norādīja Rouhani.
Islāma Republikas vadītājs uzsvēra, ka Irāna nevēlas lauzt kodoldarījumu, taču spers jaunus soļus tā ietvaros.
"Eiropas valstīm ir 60 dienas, lai pārrunātu jautājumu ar Irānu," informēja Rouhani.
Vienošanās bez diviem punktiem
Irānas Nacionālās drošības augstākās padomes paziņojumā precizēts, ka valsts pārtrauks pildīt divos kodoldarījuma punktos iekļautās saistības.
"Irāna neuzskata, ka pašreizējā posmā tai jāpilda ierobežojumi, kas skar bagātinātā urāna un smagā ūdens rezervju glabāšanu," teikts paziņojumā.
Teherāna brīdināja, ka nākamajā posmā apturēs ierobežojumu izpildi, kas saistīti ar urāna bagātināšanas līmeni, kā arī pārtrauks smagā ūdens reaktora modernizāciju Arakā.
Irāna ir gatava atgriezties pie saistību izpildes agrākā līmeņa kodoldarījuma ietvaros, ja tiks ņemtas vērā valsts intereses.
Sekas būs bēdīgas
ASV prezidenta Donalda Trampa bezdarbība pēc Teherānas paziņojuma novedīs pie bēdīgām sekām, aģentūrai RIA Novosti pastāstīja Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs.
"Ja Tramps nenoreaģēs uz šo soli, iespējams viss, līdz pat karadarbībai, un sekas būs bēdīgas, - brīdināja Džabarovs. – Trampa izteikumi ir pārāk agresīvi."
Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrija atzīmēja, ka kodoldarījuma dalībnieki apņēmušies nepieļaut tā izjukšanu.
"Kopīgās komisijas locekļi ir apņēmušies pretoties ASV sankciju uzbrukumiem un nepieļaut iepriekš saskaņoto projektu – 2015. gadā noslēgto līgumu neatņemaas sastāvdaļas – īstenošanas aizkavēšanos, un izmantot šim nolūkam visas esošās iespējas," uzsvēra Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
Kodoldarījums un ASV izlēciens
2015.gada jūlijā Irāna un seši starptautiskie vidutāji (Krievija, ASV, Lielbritānija, Ķīna, Francija un ASV) noregulēja Irānas kodolenerģētikas ilggadējo problēmu. Puses pieņēma Kopējo visaptverošo darbības plānu, kas atcēla pret Irānu iepriekš ieviestās ANO DP, ASV un ES ekonomiskās un finansiālās sankcijas, ja tiks ievēroti vienošanās noteikumi.
2018.gada 8.maijā ASV paziņoja par izstāšanos no kodoldarījuma ar Irānu un visu pret valsti vērsto sankciju atjaunošanu, ko plānots vērst arī pret citām valstīm, kam izveidojušās tirdznieciskas attiecības ar Irānu. Vašingtona paziņoja, ka tās mērķis ir pilnībā slēgt Irānas naftas eksportu un aicināja visus, kas iegādājas naftu Irānā, atteikties no darījumiem.
