RĪGA, 28. aprīlis – Sputnik, Aleksejs Stetjuha. Vakar jau deviņos no rīta viņi sāka pulcēties kopā starta punktā: stāvlaukuma zonā pie tirdzniecības centra "Mols". Tuvojoties brauciena startam, kas bija paredzēts plkst. 13:00, dzelzs zirgiem vairs nebija kur iesprausties iekšā: apstājās tuvumā esošajos laukumos.
Pēc pasākuma pastāvīgo dalībnieku sacītā, parasti sezonas atklāšana pulcē 3-3,5 tūkstošu motociklistu. Šogad skaits acīmredzami pārsniedza 5 tūkstošu barjeru. Desmitiem Latvijas pilsētu, motoklubi no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Krievijas: nedz nacionālu jautājumu, nedz klanu karu motobraucēju klubu vidū nemēdz būt.
Pēc motokluba Wolf Skull prezidenta Sergeja sacītā, motobraucēji vispār šodien neiedala motociklu īpašniekus savējos un svešajos. Klanu karu stāsti beigušies. Jebkurš motocikls uz ceļa – apriori ir "savējais". Vai tas ir tūningots Harley-Davidson, vai arī daudz redzējusī "Java", kluba loceklis vai parasts motociklists: savstarpējs atbalsts ir visiem.
- Un kā ir ar automobilistiem?
- Ar automobilistiem ir stabili sarežģīti. Daudzi mūs nemīl, kaut gan daudzi paši vairs neatceras – par ko. Vienkārši tāpēc, ka "tā ir pieņemts". Mūs parasti pasludina par vainīgiem visās avārijās, kaut gan, ja paskatās statistiku, tad mēs ieraugām, ka 80 gadījumos no 100 avārijā vainīgs ir tieši automobiļa vadītājs. Novērsa uzmanību telefonam vai magnetolai, nepaskatījās aizmugures skata spogulī. Kā rezultātā – avārija. Viņam tas, parasti, ir samīcīts dzelzis, bet motociklistam biežāk – nopietnas traumas vai nāve. Tāpēc mēs nenovēršam uzmanību. Turklāt, vairums no mums braukā arī ar mašīnu, mēs zinām, kā uzvesties uz ceļa abu viedokļu ziņā.
Katru gadu motociklistu skaits uz ceļiem pieaug. To ietekmē gan motociklu ērtība pilsētas attālumu šķērsošanā bez sastrēgumiem, gan vienkārši šāda transporta veida mode.
- Kāds šodien ir vidējais motobraucēja vecums?
- Ļoti grūti pateikt. Mums klubā ir gan 20 gadus veci, gan tie, kam ir stipri pāri 60. mums nav vecuma kritēriju, visi atrod kopīgus tematus, kopīgu valodu. Protams, visus apvieno mīlestība pret motocikliem. Taču izņemot šādus saietus, mēs gandrīz cauru gadu rīkojas dažādus kluba pasākumus. Motobraucēju makšķerēšanas izbraucieni, savstarpēji ceļojumi. Mūsu klubam ir plaša ģeogrāfija. Tāpēc arī vēriens ir plašs.
- Un kā iet ar citiem klubiem?
- Arī draudzējamies. Nē, ir, protams, cilvēcīgs faktors. Ar kādu attiecības veidojas labāk, ar kādu sliktāk. Taču tā mēdz būt jebkādos kolektīvos.
Vienos dienā lielākā daļa motobraucēju izbrauca no tirdzniecības centra uz 11. Novembra krastmalu, bet tā, lai gan pilsētu apskatītu, gan sevi parādītu. Draudzīgā pūlī viņi izgrieza uz Krasta ielu, pēc tam šķērsoja upi pa Dienvidu tiltu, izbrauca cauri Pārdaugavas ielām un apstājās krastmalā. Krastmalu aizvēra ciet jau kopš vakardienas, pārējās ielas kolonnas braukšanas maršrutā tika regulētas manuāli un tika slēgtas pēc nepieciešamības. Nepieciešamība, kā jau varēja paredzēt, radās. Automobilistu mīlestības grādi pret divu riepu spēkratiem, maigi sakot, nepaaugstinājās.
Toties garāmgājējiem patika. Paskatīties uz dzelzs zirgu parādi nāca veselām ģimenēm. Bērnus motobraucēji arī mīl, tāpēc lūgumam pasēdēt uz sēdekļa un nofotografēties neviens neatteica. Ar meitenēm situācija bija analoģiska. Daudzas pat pavizināja.
Īsāk sakot, sezona atklāta. Pilnā svarā un ar vērienu. Vakar motobraucēji uzskatāmi parādīja, ka biežāk jāskatās aizmugurējā skata spogulī.
