Ne velti, vērojot biržu reakciju uz Trampa darbībām, pazīstamais rusofobs un Igaunijas bijušais prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzrakstīja Twitter: "Krievija ir apmierināta. Ļoti apmierināta". Ilvesa kunga dvēseles kliedziens atskanēja vienlaikus ar ziņām par to, ka Brent markas naftas cena pārliecinoši pārvarējusi 73 dolāru atzīmi pēc informācijas par ASV lēmumu pieņemt stingrākas sankcijas pret Irānu un atcelt tā saucamo "sankciju indulgenci", jeb sankciju izņēmumus, kas agrāk ļāva Irānas naftas galvenajiem patērētājiem to iegādāties bez bailēm nokļūt zem amerikāņu soda akciju smagā trieciena, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.
Raksta sagatavošanas laikā Brent markas naftas cena par dažiem centiem pārsniedza 74 dolārus par barelu, tātad tirgus dalībnieki nopietni uztvēra "indulgenču" atcelšanas perspektīvu un reaģēja atbilstoši. Tas ir ļoti izdevīgi Krievijas naftas kompānijām un valsts finansēm. Pat pieticīgākās aplēses liecina, ka ar "OPEC+Krievija naftas darījumu" Krievija nopelnījusi piecus triljonus rubļu (aptuveni 14 miljardus eiro), un tagad prezidents Tramps dara visu iespējamo, lai cenas augtu vēl vairāk, pat neņemot vērā to, ka OPEC un Krievijai nācās ierobežot ieguvi. Ja OPEC un Krievijas neformālajai sadraudzībai būtu savi apbalvojumi un tituli, tos nekavējoties vajadzētu dāvāt ASV prezidentam, jo neviens nav paveicis tik daudz naftas cenu palielināšanas labad. Ja ne viņa mēģinājumi par katru cenu nospiest uz ceļiem Venecuēlu un Irānu, būtu daudz grūtāk panākt naftas cenu pieaugumu.
Amerikāņu mediji, piemēram, The Washington Post un Bloomberg, citē "augstu stāvošas ASV Valsts departamenta un Finanšu ministrijas amatpersonas". Tās apgalvo, ka Trampa administrācija cer: OPEC valstis "segs deficītu", kas pasaules naftas tirgū radīsies "sankciju indulgenču" masveida atcelšanas apstākļos.
Patlaban naftas tirgus dalībnieki "sagremo" pagaidām vēl neapstiprināto informāciju par to, ka Vašingtona jau saņēmusi Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu garantijas, – par to liecina Baltā nama preses relīze, ko citēja aģentūras Bloomberg žurnālisti.
Taču šajā (neapšaubāmi saprātīgajā) shēmā ir vairāki ļoti trausli elementi, kuru dēļ elegantais plāns – spiediens pret Irānu – var pārvērsties par īstu ekonomisko slazdu ASV. Baltā nama preses relīzē pausta tikai vēlme nodrošināt "adekvātu piedāvājumu" naftas tirgū, un to iespējams interpretēt pēc sirds patikas. Ja nafta maksās 80, 90 vai 100 dolārus par barelu, eksportētājvalstis var itin vienkārši teikt, ka pasaules naftas tirgū ir "adekvāts piedāvājums".
Jaunās pret Irānu vērstās stratēģijas trauslais elements ir Trampa administrācijai doto OPEC locekļu pārstāvju solījumu apšaubāmā uzticamība un variatīvā punktualitāte. Godīgi sakot, pērn ASV prezidents nekaunīgi un publiski piekrāpa OPEC līdzīgā situācijā – vispirms viņš apsolīja stingras sankcijas pret Irānu, saņēma no OPEC ieguves pieaugumu, bet pēc tam izdalīja "sankciju indulgences" lielākajiem Irānas naftas patērētājiem. Rezultātā naftas cenas kritās, un OPEC valstis cieta zaudējumus desmitiem miljardu dolāru apjomā.
Tas bija divtik sāpīgi daudzām eksportētājvalstīm, jo gandrīz visās (Krievija šajā sarakstā nav atrodama) iespējams sabalansēts budžets (tas ir, valstis "nenoasiņos") tikai gadījumā, ja naftas cenas pārsniegs (dažos gadījumos – būtiski pārsniegs) 80 dolārus par barelu. Būtu naivi domāt, ka OPEC galvenie locekļi ir aizmirsuši šo krāpšanos un ļaus Trampam atkārtot pērno manevru. Pārfrāzējot labi pazīstamo sakāmvārdu, varam teikt, ka darījuma OPEC+Krievija dalībvalstīm "savs budžets ir tuvāks".
Vēl vairāk, naftas kartelis jau atteicies pakļauties Vašingtonai un samazināt naftas cenas, neskatoties uz amerikāņu prezidenta dusmīgajiem tvītiem – viņam naftas cenu (tātad arī benzīna cenu ASV) samazināšanas jau sen kļuvusi par uzmācīgu ideju un ārpolitiskās ietekmes būtisku indikatoru.
Nevar izslēgt, ka galu galā pati OPEC vai darījuma OPEC+Krievija dalībnieki patiešām pieņems lēmumu pilnībā vai daļēji kompensēt Irānas naftu, kas "izkritīs" no tirgus sankciju dēļ, taču, domājams, tas notiks vēlāk, kad kļūs redzama amerikāņu padziļinātās sankciju stratēģijas efektivitāte. Trampam ir problēma: brīdī, kad tā izpaudīsies, naftas cenas jau var tālu pārsniegt psiholoģiski svarīgo atzīmi – 80 dolārus.
Līdztekus naftas eksportētāju trauslajam stāvoklim Vašingtonas jaunajai pret Irānu vērstajai stratēģijai ir vēl viena problēma: konflikts ar tādiem svarīgiem Irānas naftas patērētājiem, kā Turcija, Indija un Ķīna. Plānots, ka "sankciju indulgences" zaudēs Ķīna, Indija, Itālija, Grieķija, Japāna, Dienvidkoreja, Taivāna un Turcija, taču jau patlaban plānos radušās grūtības.
Aģentūra Reuters informēja, ka Indija pieprasa pārrunas un cenšas panākt, lai ASV "atļautu saviem sabiedrotajiem pirkt zināmu daudzumu naftas no Irānas".
Ar naftas importu Ķīnā situācija būs vēl sarežģītāka: Pekina nav atteikusies no "kodoldarījuma", un atteikšanos no Irānas lētas naftas ASV spiediena dēļ (ar ko Ķīna spiesta turpināt cietsirdīgu ekonomisko karu aizsardzības pozīcijās) daudzi uzskatīs par "reputācijas zudumu" - tas būtiski mazinās izredzes, ka Ķīna sadarbosies pret Irānu vērsto pasākumu ietvaros.
Naftu no Irānas importē arī Turcija – vēl viena ASV acīs problemātiska valsts, kam jau sācies ass konflikts ar Trampa administrāciju pēc skandāla ap Krievijas PGA kompleksu iegādi un palīdzību, ko Turcijas opozīcijai sniedz amerikāņu struktūras.
Patlaban Turcijas ekonomiskais stāvoklis nav īpaši labs, un diezin vai Turcija atteiksies no Irānas lētās naftas ASV spiediena dēļ – tā drīzāk dos priekšroku konfrontācijas eskalācijai ar Vašingtonu.
Pat ja netiks pilnībā sasniegts ASV mērķis – "Irānas naftas eksporta samazināšana līdz nullei", sankciju spiediena pastiprināšanās pret Irānu būs svarīgs faktors, kas pozitīvi ietekmēs naftas cenas. Šajos apstākļos ir jāatzīst, ka ASV tagadējās administrācijas riskantā un ļoti bezatbildīgā politika var nes nepārprotamu ekonomisko labumu Krievijai. Zināmā mērā Tramps ir "sankciju mūžīgais dzinējs", un atliek tikai katru reizi atrast, kā pareizi izmantot Krievijas interesēs viņa verdošo enerģiju un varas alkas.
