RĪGA, 24. aprīlis — Sputnik. Baltkrievija meklē iespējas diversificēt naftas piegādes un interesējas par ostas infrastruktūras iegādi Baltijas valstīs, informēja Baltkrievijas naftas kompānijas ģenerāldirektora vietnieks komerciālos jautājumos Sergejs Gribs, vēsta aģentūra Belta.
Viņš norādīja, ka alternatīva naftas piegādēm no Krievijas ir aktuāla, jo pēc nodokļu manevra noslēguma 2024. gadā Baltkrievija pirks izejvielas KF par pasaules cenām. Šī iemesla dēļ Baltkrievija interesējas par naftas importu pa jūru.
"Šis jautājums, principā, ir aktuāls vienmēr. Viss būs atkarīgs no noteikumiem, ko piedāvās mūsu partneri Baltijas valstīs. Runa ir par 200-300 tūkstošiem tonnu mēnesī," viņš piebilda.
Iepriekš koncerna "Belņeftehim" priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Sizovs paziņoja, ka naftas piegādes diversifikācijas jautājumu koncerns izvērtē jau sen, jau ir pieredze ar piegādēm no dažādiem reģioniem. Izstrādāti iespējamie partneri un alternatīvās naftas piegādes loģistika uz Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, ņemot vērā ostu, cauruļvadu un dzelzceļa transporta iespējas.
Krievijā 2019.-2024. gg. tiks realizēts tā saucamais nodokļu manevrs naftas nozarē, kas paredz naftas eksporta nodevas pakāpenisku minimizēšanu un naftas ieguves nodokļa palielināšanu. Šī iemesla dēļ Krievijas naftas cena Baltkrievijai, domājams, pieaugs. Minska vērtēja, ka tās zaudējumi sešu gadu laikā sasniegs 11 miljardus dolāru, zaudējumi 2019. gadā – aptuveni 300 miljonus dolāru.
Prezidents Aleksandrs Lukašenko apsprieda šo jautājumu decembrī, kad Maskavā tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Baltkrievija pieprasa kompensācijas, taču galīgais risinājums vēl nav atrasts.
Ņemot to vērā, 10. janvārī Aleksandrs Lukašenko uzdevis Ministru kabinetam sākt naftas piegādes valstī caur Baltijas valstu ostām, norādot, ka tā varētu lētāk saņemt pārstrādātos naftas produktus.
Eksperti uzskata, ka Minskas apgalvojumi par alternatīvām naftas piegādēm caur Baltijas ostām ir mēģinājums celt savu vērtību pārrunās ar Maskavu par zaudējumu kompensāciju. Ja naftas imports no trešajām valstīm caur Baltijas ostām būtu ekonomiski izdevīgs, šāda shēma jau sen strādātu, uzskata Konstantins Simonovs.
Viņš paskaidroja, ka nodokļu manevrs patiešām rada nelabvēlīgus apstākļus Baltkrievijas budžeta piepildīšanai. Nodokļu manevra rezultātā visus nodokļus maksās naftas ražotājs nevis eksportētājs. Rezultātā Baltkrievija 2024. gadā, kad nodokļu manevrs noslēgsies, saņems naftu par pasaules cenām, taču līdz manevra noslēgumam Baltkrievija neatradīs naftu par izdevīgākām cenām.
Pēc viņa domām, nodokļu manevra noslēgumā var veidoties konkurētspējīga situācija, un teorētiski Baltkrievija varēs iegādāties Baltijā Norvēģijas naftu. Taču pagaidām būtu pāragri runāt par to konkrēti, jo neviens nezina, kāds būs benzīna un dīzeļdegvielas patēriņa aina 2025. gadā, atzīmēja eksperts.
