RĪGA, 22. aprīlis – Sputnik. Žurnāla "Ģeoenerģētika.ru" galvenais redaktors Boriss Marcinkēvičs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, kā saistīta Baltijas valstu izstāšanās no BRELL enerģētiskā loka un Baltijas atomelekrostacijas būvdarbu atsākšanas iespēja.
Eksperts tiešajā ēterā atbildēja uz skatītāju jautājumiem kodolenerģētikas nozarē. Viens no jautājumiem skāra Baltijas AES likteni. Marcinkēvičs pastāstīja, ka patlaban Kaļiņingradas apgabalā būvētais projekts ir apturēts.
"Tas apturēts tāpēc, ka radās grūtības, jo nebija saprotams, kur likt šo elektroenerģiju, jo AES bija plānoti divi reaktori, un tas ir liels apjoms. Bija plānots, ka par vienu no patērētājiem kļūs Lietuva, kura savu iemeslu dēļ slēdza Ignalinas AES. Politisku motīvu dēļ tas nenotika. Projekts nav iesaldēts, tiek uzskatīts, ka tas ir apturēts," paskaidroja eksperts.
Marcinkēvičs uzsvēra, ka projekta tālākais liktenis ir saistīts ar Baltijas valstu izstāšanos no BRELL (Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva) enerģētiskā loka.
"Tālāk mēs saskaramies ar BRELL problēmu – vai tas sabruks sakarā ar Igaunijas, Lietuvas, Latvijas izstāšanos, vai saglabāsies, ir atkarīgs no pārrunām, kas rit starp Eiropas Savienību un Krieviju, tat iespējams, izdosies panākt vienošanos, lai šo projektu turpinātu," paskaidroja eksperts.
Baltijas AES būvdarbi Kaļiņingradas apgabalā sākās 2010. gadā. Projekta pamatā bija apsvērumi par to, ka Kaļiņingrada un Baltija strādā vienotā energosistēmā ar Krievijas ziemeļrietumiem. Tika plānots, ka Baltijas AES ekspluaktācijas sākums kļūtu par svarīgu soli Batijas valstu sinhronizācijā ar Eiropas kontinentlālo energosistēmu.
2013. gadā Baltijas valstis paziņoja par savu lēmumu izstāties no BRELL enerģētiskā loka. Plānots, ka 2025. gadā tās tiks pieslēgtas Eiropas elektrotīkliem ar Polijas starpniecību.
