RĪGA, 21. aprīlis – Sputnik. Ungārijas Gaisa karaspēku kontingents uzsāks četru mēnešu dežūru debesīs virs Baltijas valstīm 1. maijā, vēsta Sputnik Igaunija ar atsauci uz Lietuvas Aizsardzības ministriju.
"Ungārijas GKS sūta komandējumā uz Lietuvu Zokņu bāzē netālu no Šauļiem kontingentu ar četriem zviedru ražojuma iznīcinātājiem JAS-39 Gripen," teikts paziņojumā. Kā norāda iestāde, Ungārijas GKS jau otro reizi pēc 2015. gada vadīs misiju Baltic Air Policing NATO ātrās reaģēšanas spēku ietvaros.
Kopā ar Ungāriju Šauļos bāzēsies pieci Spānijas GKS iznīcinātāji F-18, kuriem gaisa telpas aizsardzības misija kļūs jau par sesto.
Ungāri nomainīs Polijas GKS pārstāvjus, kuri uzsāka dežūru janvāra sākumā ar četriem F-16 Fighting Falcon.
Turklāt, misijas pastiprināšanai Igaunijā aviācijas bāzē Emari jau piekto reizi ieradīsies Lielbritānijas Karalisko GKS iznīcinātāji Eurofighter. Britu lidotāji nomainīs vācu pilotus, kuri arī lido ar Eurofighter.
Esošā NATO misija būs jubilejas misija: Ziemeļatlantijas alianses lidmašīnas 50. reizi stāsies Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzībā.
Kā jau stāstīts, Baltijas valstīm nav savas aviācijas savas gaisa telpas kontrolei. Kopš 2004. gada, pēc Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iestāšanās NATO, šādu patrulēšanu īsteno to alianses partneri.
Kopš 2005. gada NATO iznīcinātāji bāzējās tikai Lietuvas Zokņu bāzē, kopš 2014. gada aprīļa daļu misijas izvietoja aviācijas bāzē Emari, Igaunijā.
Militāro spēku klātbūtni Baltijas valstu teritorijā un to aktīvo palielināšanu Krievijas robežu tuvumā NATO bloks skaidro ar "Kremļa agresīvajiem plāniem".
Maskava vairākkārt norādījusi uz Baltijas jūras reģiona militarizācijas bīstamību un uz paziņojumu par tās "militārajiem draudiem" Baltijas valstīm nepamatotību – nekādu gatavošanos uzbrukumam Krievijas Federācija neveic, savukārt tās militārajai doktrīnai ir tikai un vienīgi aizsardzības nozīme.
