RĪGA, 20. aprīlis – Sputnik. Kā raksta RIA Novosti, par ugunsgrēka iemeslu Parīzes Dievmātes katedrālē varēja kļūt datora kļūda, paziņoja katedrāles priekšnieks arhivētājs Patriks Šovē aģentūrai Associated PRess.
Viņš neprecizēja, par kādi tieši problēmu ir runa, taču atzīmēja, ka viss varētu noskaidroties pēc diviem-trim mēnešiem.
Izmeklēšana pagaidām kā prioritāro versiju izskata īssavienojumu.
Uzliesmojums, kā iepriekš ziņots, varēja būt saistīts ar restaurācijas darbiem – daļa katedrāles bija slēgta ar būvdarbu sastatnēm, kur arī sākās ugunsgrēks.
Versiju par tīšu dedzināšanu policija neuzskata par aktuālu, taču nopratina katedrāles darbiniekus un celtniekus.
Liela mēroga ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē, vienā no Francijas galvaspilsētas simboliem, sākās 15. aprīļa vakarā. Negadījuma rezultātā izdega katedrāles iekštelpas, jumts, pulkstenis, nobruka katedrāles smaile un ievērojama daļa jumta seguma. Neviens cilvēks negāja bojā.
Ugunsgrēku dzēsa vairāk nekā 400 ugunsdzēsēju. Liesmas tika kontrolētas tikai nākamās dienas rītā. Ugunsdzēsējiem izdevās glābt fasādi un torņus, kā arī daļu no katedrāles interjera. Tika glābta arī daļa katedrāles relikviju, tostarp Kristus Ērkšķu vainags un Svētā Ludvika tunika. Negadījuma mēroga izvērtēšanu veic speciālisti.
Francijas prezidents Emanuels Makrons jau ugunsgrēka naktī paziņoja, ka katedrāle tiks atjaunota. Taču, saskaņā ar speciālistu vērtējumu, pilna vēsturiskās ēkas atjaunošana var prasīt desmitiem gadu. Francijas valdība, valsts katoļu baznīca, sabiedriskās organizācijas un bagātie francūži jau sākuši ziedojumu vākšanu. Savu ieguldījumu solīja izdarīt UNESCO un ANO.
Kā jau iepriekš ziņots, par gatavību nosūtīt uz Franciju savus restauratorus, kuriem ir bagāta pieredze Viduslaiku pieminekļu restaurācijā, paziņoja arī Kremlī. Tāpat Maskava ir gatava sniegt arī cita veida palīdzību, ka radīsies šāda nepieciešamība, uzsvēra Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Parīzes Dievmātes katedrāle (Notre-Dame de Paris) tika celta no 1163. līdz 1345. gadam. Katedrāle kļuva slavena pēc franču rakstnieka Viktora Igo romāna Notre-Dame de Paris, kurš tika publicēts 1831. gadā. Līdz ar Eifeļa torni tā skaitās par Parīzes simbolu.
