RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. Izglītības un zinātnes ministrija prezentēja jaunu Latvijas skolu tīkla reformas plānu. Tas ir mēģinājums optimizēt skolu tīklu, taču neslēgt skolas mazapdzīvotos rajonos.
Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) piedāvā pārskatīt skolu tīkla reformas plānu, lai neslēgtu ciet mācību iestādes "mehāniski". Politiķe uzstājās ar piedāvājumu izveidot četrus reģionālos blokus ar dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem.
Viens no reģionālajiem blokiem – Latvijas pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 tūkstošiem cilvēku. Tā ir Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Tālāk seko administratīvi teritoriālie centri un Pierīga, kur sākumskolā piedāvā noteikt skolēnu skaita slieksni 300 skolēnu līmenī: pēc normas būs 25 skolēni klasē un divas paralēlās klases, savukārt vidusskolā – 20 skolēni klasē un arī divas paralēlās klases.
Trešais reģionālais bloks – pagastu teritorijas. Tur minimālais skolēnu skaits sākumskolā var sasniegt 35 – vidēji seši skolēni katrā klasē. Šīs sākumskolas strādās kā citu izglītības iestāžu filiāles, tām nebūs atsevišķas administrācijas.
Tie paši nosacījumi būs arī skolām, kuras iekļaus pēdējā grupā. Tajā iekļūs teritorijas, kuras atrodas vismaz 25 kilometru attālumā no tuvākās mācību iestādes. Šīs grupas pirmajās trijās sākumskolas klasēs jābūt vismaz 15 skolēniem, vidēji pieci skolēni vienā klasē.
"Skolai ir jāatsakās no modeļa, kurā 24 bērnus māca seši skolotāji uz 0,2. Mēs iesakām, ka tie ir divi, trīs skolotāji, kas strādā uz pilnu slodzi. Paredzam, ka tad viņu atdeve, kvalitāte ir lielāka, un skolotāja dzīves apmierinātības līmenis ir augstāks," paziņoja Šuplinska.
Kur lai ņem universālos skolotājus
Šuplinskas piedāvājums iesniegts pašvaldību izskatīšanai. Pēc pirmās izskatīšanas Pašvaldību savienība ideju atbalstīja.
"Mūsu politika ir tāda, ka 1. līdz 6. klase, sākumskola, ir tuvāk dzīvesvietai. Ar šo saimes skolu tas tiek realizēts. Skolas ir kā filiāles," paskaidroja Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
Viņa sveic ideju atcelt principu "nauda seko skolēnam" – likmes tiks noteiktas šīm apvienotajām skolām.
Savukārt skolotāju arodbiedrībai radās jautājums, kā mazās skolas varēs nodrošināt ar pedagogiem, kuri varētu pasniegt vairāk nekā vienu priekšmetu.
"Ir jāsaprot, ka jaunie pedagogi, universāli, kas varēs mācīt visus mācību priekšmetus, augstskolas absolvēs 2024. gadā. Uz šodienu nav pietiekami profesionālā pilnveide, lai skaitliski mazāk skolotāju varētu mācīt 1.-4. klasei," skaidroja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Šis plāns nenozīmē, ka mazajām skolām vai apvienotajām skolās nebūs jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Pašus kritērijus ministrija sola prezentēt vasarā, savukārt jaunā kārtība varētu stāties spēkā jau nākamgad.
