10. aprīlī Saeimā notika Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde. Saeima – tā ir tāda māja, kurā uz darbu nāk tie, kam uzticēta valsts pārvalde. Par darbu viņi saņem itin labas algas.
Princips ir tāds pats kā šovā "Kas? Kur? Kad?" – klubs, kurā var nopelnīt naudu pats ar savu galvu. Tas ir, vajag izdomāt visādus likumprojektus, uzlabot visādus likumprojektus, piedāvāt uzlabojumus utt.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija – tā nav nekāda joka lieta. Tā atbild par visas valsts un pat tās iedzīvotāju drošību. Lai neviens no ārpuses neuzbruktu, iekšā viss būtu labi un neviens nezagtu. Ļoti svarīga komisija.
Latvijas Sparta
Komisija uzaicināja aprunāties visādus svarīgus ierēdņus, lai apspriestu ceļu satiksmes drošību. Ļoti svarīga un vajadzīga tēma. Avāriju pie mums ir daudz, cilvēki gūst traumas, iet bojā. Uzlabojumi un novācijas noteikti ir vajadzīgi. Nosprauda mērķi: samazināt uz ceļiem bojā gājušo cilvēku skaitu par 50%. Tas taču būtu ļoti labi, ja uz ceļiem ietu bojā divreiz mazāk cilvēku, vai ne? To nekādi nevar apstrīdēt. Nu, bet ja reiz mērķis ir nosprausts, vajadzīgi tā sasniegšanas varianti.
Komisija sāka domāt. Viņiem tak par to naudu maksā. 50% - tas nav nekāds joks. Te vajag kārtīgi padomāt. Cilvēka dzīvība ir pats dārgākais. Tādu jautājumu nevar izskatīt pavirši. Viss ir ļoti nopietni. Beidzot valstsvīri komisijā izvirzīja savus novatoriskus piedāvājumus.
Piemēram, Satiksmes ministrijas pārstāvis ieteica atņemt autovadītāja tiesības sirdsslimniekiem – viņiem raksturīgi mirt taisni pie stūres. Tāpēc vajagot viņus pārbaudīt biežāk un kārtīgāk. Un pēc tam atņemt tiesības. Tā būs tāda satiksmes Sparta – slimos izmest ceļmalā. Un rādītāji uzlabosies.
Tomēr Ceļu satiksmes drošības direkcijas vadītājam šķita, ka tāds ierosinājums ir aizvainojoši vienkāršs un loģisks. Viņš nolēma paspīdēt ar erudīciju un paziņoja, ka pārlieku liels skaits avāriju notiek tāpēc, ka vadītāji lieto mobilos tālruņus. Tā nu CSDD priekšnieks izteica oriģinālu domu: sak, nevajag vienkārši sodīt vadītājus, vajag uzdot mobilajiem operatoriem slāpēt mobilo signālu transporta līdzeklī, kura ātrums pārsniedz 30 km/h.
Ak tu Kungs, kādi idioti!
Tagad izskaidrošu pavisam sīki, lai arī tāpat jau viss ir skaidrs. Ar ko draud iecere slāpēt telefona sakarus ātrumā virs 30 km/h? Vispirms bez sakariem paliks ātrā palīdzība, ugunsdzēsēji, policija, bez sakariem paliks pasažieri mašīnā un pasažieri sabiedriskajā transportā. Visi paliks bez sakariem.
Neteikšu ne vārda par to, ka nav saprotams, kā to organizēt tehniski. Tam nav nozīmes. Es runāju par ko citu.
Lai kā visi mēģinātu atkrustīties no padomju pagātnes, viena lieta nemainās: kopš Raikina, Hazanova un Zadornova laikiem mums ļoti patīk pasmieties par absurdām lietām. Viņi mūsos ir ielikuši nostādni: šajā valstī var izdzīvot tikai tad, ja ir humora izjūta. Un mēs smejamies. Lasām ziņas par kārtējo, absolūti absurdo likumprojektu un smejamies. Demonstrējam savu asprātību. "Ak tu Kungs, kādi idioti!"
Mums patiešām šķiet, ka mēs esam gudri, bet viņi ir idioti. Mēs iecietīgi noskatāmies un smaidām. Bet galu galā iznāk fiasko. Frāzi "Kas Latvijā dzīvo, tas cirkā nesmejas" pārņēmuši ne tikai iedzīvotāji, bet arī valdība. Varasvīri ir aptvēruši: ja paķēmoties, var nopelnīt naudiņu. Tautai patīk āksti, un tauta ir gatava pagarināt viņu darba termiņu, lai pasmietos vēl. "Lidosim uz Sauli naktī" – tas taču ir tik smieklīgi!
Mums ir tik laba humora sajūta, ka esam gatavi izgaršot tādas ziņas un likumprojektus. Lai pazviegtu. Un cilvēks ar vairākus tūkstošus eiro lielu algu piedāvā likuma grozījumus par ceļu satiksmes drošību standup comedy žanrā. Visi pasmējās, sagatavoja dažus interneta "memus" un dzīvo tālāk. Dzīve turpinās, smaidām, mājam ar roku. Bet komiķis saņem savu algu un sēž ērtā krēslā.
Pasmaidiet, kungi
Bet tagad pamēģināsim kaut uz mirkli apklusināt smiekliņus. Iedomāsimies, ka valsts – tas ir jūsu uzņēmums, ka likumprojekts – tas ir jūsu pasūtījums apakšuzņēmējam. Paturēsim prātā, ka jūs par to maksājat no savas kabatas. Par to, lai uz ceļiem nemirtu tik daudzi cilvēki. Jūsu tuvinieki. Galu galā, jūs paši. Jūs maksājat konkrētam cilvēkam, lai viņš izstrādātu noderīgu shēmu. Bet viņš piedāvā slāpēt mobilos sakarus.
Iedomājieties, ka jūs, jūs personīgi izņemat no maciņa divsimt eiro un iedodat šim cilvēkam rokās. Vai jums vēl nāk smiekli?
Jā, viņam gan ir smieklīgi. Jebkurā firmā pēc tāda trika speciālists tiks atlaists no darba kā savam amatam nepiemērots. Toties valsts aparātā – ne. Jo mēs visi to uzskatām par humoru. Bet ierēdņi ar nopietniem ģīmjiem dara tālāk savas glupības, lai jūs smaidītu un maksātu par to. Smaidiet vien, kungi. Smaidiet.
