RĪGA, 14. aprīlis – Sputnik. Eiropas Savienība sastādījusi ASV ražoto preču sarakstu, ko plānots aplikt ar nodevām, ņemot vērā strīdu Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) par subsīdijām Boeing, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz aģentūru Bloomberg.
Lēmums pieņemts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par to, ka Vašingtona ir gatava noteikt importa nodevas precēm no ASV, atbildot uz ES lēmumu nodrošināt subsīdijas Francijas koncernam Airbus. Tramps norādīja, ka šis pasākums varētu skart preces ar kopējo vērtību līdz 11 miljardu dolāru apjomā.
Tāpat Vašingtona paziņoja, ka papildu nodevu režīms varētu ilgt līdz brīdim, kad ES pārtrauks Airbus subsidēšanu. Preču provizoriskajā sarakstā iekļautas ne tikai franču koncerna lidmašīnas un to rezerves daļas, bet arī virkne citu preču, piemēram, pārtikas produkti – dažādu šķirņu siers un vīns, laša fileja, krabji, olīveļļa u.c., vēsta Bloomberg, kuras rīcībā nokļuvis dokumenta melnraksts.
Tagad, saskaņā ar Bloomber datiem, Brisele ir gatava spert atbildes soļus un sastāda "atbildes sarakstu", kurā iekļauts liels skaits preču – no helikopteriem līdz somām. Provizoriskie dati liecina, ka runa ir par nodevām amerikāņu eksporta precēm, kam ir "nozīme no politiskā viedokļa" par 10 miljardiem eiro (11,5 miljardiem dolāru).
Aģentūras informācijas avots ziņo, ka EK piektdien iesniegusi "atriebības plānu" ES dalībvalstu tirdzniecības ekspertiem. Nākamā tikšanās par atbildes pasākumiem Vašingtonai ieplānota 15. aprīlī.
Boeing un Airbus strīds sākās 2004. gadā, kad franču koncerns tika apsūdzēts par ASV un ES vienošanās pārkāpšanu par civilo aviokompāniju finansēšanu. 2005. gadā Vašingtona iesniedza PTO prasību pret Briseli.
Pērnā gada maijā PTO Apelācijas komisija atzina, ka Airbus ir vainojams par nelikumīgu privilēģiju saņemšanu no ES, bet Vašingtona saņēma tiesības ieviest kompensējošas nodevas. Pie tam iepriekš ASV koncerns Boeing tika atzīts par vainīgu tādos pašos pārkāpumos.
Briseles un Vašingtonas "tirdzniecības karš" atklāti izvērsās pērn, kad ASV vienpusējā kārtībā palielināja tarifus alumīnija un tērauda importam no ES. Savukārt Brisele ieviesa nodevas 25% apmērā metalurģiskajai, mašīnbūves un lauksaimniecības produkcijai no ASV.
