WikiLeaks dibinātājā Džuliana Asanža gadījums iekļuvis vēsturē kā žurnālistu tiesību neievērošana un trieciens vārda brīvībai, paziņoja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova iknedēļas brīfingā.
Iepriekš Asanžu arestēja Londonas galvaspilsētas policija pēc Ekvadoras vadības atteikšanās turpināt piešķirt viņam patvērumu. Londonas tiesa atzina Asanžu par vainīgu izlaišanas pret drošības maksu nosacījumu pārkāpumā un nozīmēja lietas nākošo tiesas sēdi uz 2. maiju, žurnālists atrodas ieslodzījumā.
"Viss šis stāsts ar Asanžu – ar nosodīšanu, vajāšanu, necilvēcīgu apstākļu radīšanu – tas ir vārda brīvības un informācijas izplatīšanas tiesību nodošana aizmirstībai, trieciens žurnālista tiesībām," pateica Zaharova.
Diplomāte raksturoja situāciju kā bezprecedentu.
"Krievija, bez šaubām, piesaistīs starptautiskās sabiedrības uzmanību situācijai ar Asanžu. Ir ļoti svarīgi, lai arī žurnālistu organizācijas pateiktu savu vārdu," uzsvēra Zaharova.
Asanžu iepriekš aizturēja pēc Zviedrijas un ASV orderiem. ASV apsūdz Asanžu sazvērestībā ar bijušo karavīru Čelsiju Meningu un viņas nolaupīto dienesta dokumentu publicēšanā. Saskaņā ar Londonas tiesas lēmumu, ASV līdz 12. jūnijam jāsniedz Lielbritānijai visi dokumenti Asanža deportēšanai.
