RĪGA, 13. aprīlis – Sputnik. Pēc Roda domām, kopumā situācija ir diezgan dīvaina. Jau apmēram desmit gadu garumā Tallina uzstājīgi paziņoja, ka Krieviju tūlīt-tūlīt izrādīs savu agresiju pret Igauniju, vēsta Sputnik Igaunija.
Prezidente Kersti Kaljulaida šajā sakarā arī paguvusi vairākkārt atzīmēties, kas netraucēja viņai, kā liekas, ne īpaši svarīgu notikumu – steidzīgi un rūpīgi restaurētās vēstniecības ēkas atklāšanu – kā ieganstu ierasties vizītē uz Maskavu.
Tas lieku reizi pierāda, ka sarunas par gaidāmo Krievijas agresiju ir tikai propaganda, politiskais šovs priekš iedzīvotājiem. Bet no otras puses, ja valsts vadītājas brauciens uz Maskavu kļūs tikai par sava veida šī šova turpinājumu, prezidente iegūs iespēju uzstāties savu ES un NATO sabiedroto priekšā kā pagaidu solists kopējā antikrievijas korī. Varbūtība, ka Kersti Kaljulaida brauc uz Krieviju tieši ar šo mērķi, ir pietiekami augsta.
Apsūdzības pret Krieviju līdzinās štampu krājumam
Viena lieta ir nepiekrist Maskavas rīcībai starptautiskā arēnā, un pavisam kas cits ir tas, kādā formā un kādā tieši veidā par to paziņo, norāda Villems Roda.
Ja palasa attiecīgus gan "galvenajos", gan "satelīta" medijos vairāku citu valstu līderu komentārus attiecībā uz to visu, tad praktiski nevienu atturīgu situācijas analīzi un objektīvu Krieviju atmaskojošu izteicienu pamatojumu tur nevar atrast.
Apsūdzības lielākoties balstās uz propagandas štampiem, izceļas ar vārdiem "režīms", "agresija", "okupācija", "neparedzama" un "revanša", atgādina bijušais izlūkotājs-analītiķis Roda. It kā, vispār jau, nestulbi un atbildīgi cilvēki pēkšņi ir aizmirsuši, ka šāda vaida apsūdzība obligāti ir jāpamato ar ļoti nopietniem pierādījumiem.
Ar to vērtīgāks var izrādīties Kersti Kaljulaides piemērs, kura izrādīja iniciatīvu un dodas uz nosodīto Maskavu. Ja, protams, prezidentei ir mērķis pacensties tikt skaidrībā ar krievu argumentiem un uzklausīt viņu plānus no viņu līdera, nevis "ekspertu Krievijas lietās pārstāstījums".
Abām pusēm, šķiet, nav pārāk interesanti
Taču, pēc Roda domām, diez vai prezidentu tikšanās šajā nozīmē kaut ko mainīs, sevišķi ja ņem vērā to, ka vienas puses iekšējais un ārējais politiskais svars ir visnotaļ pieticīgs, un tās patiesā interese objektīvas informācijas izskatīšanā par otras puses uzskatiem un interesēm, cik var spriest pēc tās teiktā, ir pietiekami zema.
Tiesa, var minēt, ka arī otras puses interese par pirmās puses motivāciju nav pārāk augsta. Taču ir svarīgs pats līderu tikšanās fakts saspringto Rietumu un Krievijas attiecību situācijā. Katra no šāda veida tikšanās reizēm šobrīd ir svarīga neatkarīgi no līdera politiskā svara, kurš nolēmis parunāt ar Krievijas vadītāju. Iespējams, saka Villems Roda, savulaik "moderni" kļuvušo vienam otra ignorēšanu nomainīs uzmanīga virzīšanās pie dialoga.
