RĪGA, 13. aprīlis – Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš solīja paātrināt valsts finanšu sektora reformu, jo skandāli ar naudas atmazgāšanu var likt zviedru bankām aiziet un atstāt Latviju izolācijā, raksta Reuters.
Sarunā ar Reuters Kariņš norādīja, ja vēlas attīstīt iepriekšējās reformas un izmainīt finanšu regulatora vadītāja iecelšanas noteikumu, kā arī piešķirt viņam tiesības slēgt bankas ar "netīru naudu".
"Mēs sūtām signālu cilvēkiem vai kompānijām, kuras meklē vietu naudas atmazgāšanai. Mēs sakām, ka bodīte tiek slēgta," saka Kariņš.
Pērnā gada ziemā ASV apsūdzēja trešo lielāko Latvijas banku ABLV naudas atmazgāšanā un sankciju pret Ziemeļkoreju pārkāpšanā, tādējādi izprovocējot bankas likvidāciju un sliktāko finanšu krīzi Latvijā pēdējo desmit gadu garumā.
Tuvāko mēnešu laikā Latviju sagaida Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas pasākumu izvērtēšanas ekspertu komitejas (Moneyval) vērtējums, pēc kura rezultātiem, pastāv varasiestāžu bažas, valsts var tikt atzīta par riskantu un nonākt vienā rindā ar Serbiju un Pakistānu. Pērn Moneyval kritiski novērtēja Latviju, nosaucot risku vidū korupciju, pakļautību starptautiskās organizētās noziedzības priekšā un korupciju kaimiņu pēcpadomju valstīs.
Kariņš atzina Latvijas iekļūšanas bīstamību "pelēkajā sarakstā" un paziņoja, ka nopietni attiecas pret korupcijas un finanšu noziegumu apkarošanu. Tāpat viņš aicināja zviedru bankas nezaudēt ticību Latvijai: Swedbank izrādījās iesaistīta Baltijas skandālā ar naudas atmazgāšanu un zaudēja miljardiem eiro tirgus vērtībā, izraisot bažas, ka banka sekos sava dāņu konkurenta Danske Bank piemēram un arī aizies no Baltijas valstīm.
"Šīs bankas ir svarīgas mūsu reģionam un mūsu finanšu stabilitātei. Mans vēstījums tām ir gaužām vienkāršs – tās var būt drošas, ka mēs radām drošu sistēmu," pateica Kariņš.
Swedbank pārstāvji apgalvo, ka banka turpinās darbu Baltijas valstīs, un šim reģionam būs nozīmīga loma bankas stratēģijā.
"Pelēkā nauda"
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs šonedēļ viesojās Vašingtonā, lai pastāstītu par to, ka Latvijā virzās finanšu noziegumu izmeklēšana, un tikās ar ASV finanšu ministra palīgu Maršalu Bilingsliju.
"Šī "pelēkā nauda" ir korupcijas barotavas bāze," pateica viņš Reuters.
Likmes vienai no nabadzīgākajām Eiropas valstīm ir augstas: kaut arī Latvijas ekonomika aug, nonākšana "pelēkajā sarakstā" var ietekmēt tās kredītreitingu un izraisīt recesiju. Taču jaunās valdības, kura izveidota uz nestabilas piecu partiju koalīcijas, tieksme reformām saskaras ar šķēršļiem, tostarp atklātas domstarpības starp likumdevējiem un finanšu regulatoru. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēteris Putniņš paziņoja, ka reformu mērķis ir politiskā ietekme uz regulatora darbu, kā arī slēpts mēģinājums atstādināt viņu no amata.
Kopš brīža, kad Latvija ieguva neatkarību 1991. gadā, daudzas valsts bankas reklamēja sevi kā tiltu uz Rietumiem Austrumu klientiem, solot bankas noslēpuma ievērošanu, līdzīgu Šveicei. ASV spiediena ietekmē no šīs politikas nācās atteikties, un, neraugoties uz Latvijas varasiestāžu prognozēm, pēc gada bankas joprojām strādā.
Kariņš paziņoja, ka banku sektors ir attīrījies, taču banku darba piegājiena izmaiņas Latvijā joprojām ir grūti panākt: ASV ir tās svarīgs militārais sabiedrotais, bet ar Krieviju to saista vēsturiski un tirdzniecības sakari. Tāpat viņš aicina veikt kopīgus Eiropas pūliņus naudas atmazgāšanas apkarošanā.
"Tā ir Eiropas problēma," pateica viņš.
