RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Salīdzinot ar pērno gadu, saslimšanas ar masalām Lietuvā palielinājusies vairāk nekā desmit reizes. Vai šis uzliesmojums var skart Latviju, centās noskaidrot skaties.lv.
Dažu pēdējo nedēļu laikā Lietuvā tiek fiksēts straujš masalu gadījumu uzliesmojums. Tiešs slimības izplatīšanās avots pagaidām nav zināms, taču Lietuvas Infekciju saslimšanu un AIDS centrs pieļauj, ka slimība atnākusi kopā ar ieceļotājiem, kā arī lietuviešiem, kuri viesojušies citās valstīs, piemēram, Ukrainā. tieši Ukrainā masalas saķēra viens no Lietuvas Seima deputātiem.
Aktuālākie dati par slimības izplatīšanos liecina, ka puse no visiem gadījumiem fiksēti Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā – Kauņā.
"Šobrīd valstī kopumā ir reģistrēti 415 masalu gadījumi. Lielākā daļa saslimušo ir pieaugušie, apmēram 60 bērnu. Mūsu izskaidrojums šim uzliesmojumam ir saistīts ar iedzīvotāju zemo vakcinācijas līmeni. Vai arī ar to, ka nav veikts pilns (pošu) cikls. Lai izveidotos imunitāte, ir nepieciešamas divas potes," norādīja Lietuvas Infekcijas saslimšanu un AIDS centra pārstāvis Zigms Nagis.
Latvijā līdz šim ir reģistrēts tikai viens saslimšanas ar masalām gadījums. Lietuvā notiekošo uzmanīgi vēro, taču Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) nesteidz apgalvot, ka slimības izplatīšanās Latvijā – tas ir tikai laika jautājums.
"Es domāju, šobrīd vēl nav pamats domām par ierobežojumiem ceļošanai starp valstīm, jo Lietuva nav lielākā vieta, kur saslimt. Itālijā jau gadu augsta saslimstība ar masalām, Grieķija, Rumānija. Arī Slovākijā uz iedzīvotāju skaitu saslimstība ir augsta," pastāstīja SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.
Masalas ir infekcijas slimība, kura tiek nodota aerogēnā veidā. To, ka cilvēks ir saslimis, viņš parasti saprot tikai 10-12 dienas pēc inficēšanās. Pazīmes – paaugstināta temperatūra, jūtīgums pret gaismu, sarkani izsitumi uz sejas un aiz ausīm. Vēlāk tie izplatās pa visu ķermeni.
Imunitāti iespējams iegūt, pārslimojot, taču tā ir nepatīkama pieredze, un pastāv liels risks aplipināt tuviniekus. Tāpēc visefektīvākā metode skaitās vakcinācija. Pote jāiztaisa divas reizes, vislabāk gada un 7 gadu vecumā. 85% gadījumu antivielas izveidojas jau pēc pirmās potes, un šiem cilvēkiem nav jābūt lielu problēmu ar saslimšanu.
Šobrīd Latvijā pret masalām vakcinē gandrīz visus bērnus – no 95% līdz 98%, atkarībā no gada, tāpēc slimības izplatīšanās būs ierobežota.
"Tur tādam vietējam uzliesmojumam, tam nevajadzētu būt tādam uzliesmojumam, kā tas ir Lietuvā vai citās valstīs. Šī kolektīvā imunitāte vairāk vai mazāk sargā," norāda Bērnu vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.
Vakcinācija Lietuvā vien nedaudz atpaliek no Latvijas – 94% pret 96%, taču tie ir dati par tiem, kam ir vismaz viena pote. Un ar ko konkrēti atšķiras Latvija no Lietuvas, nav skaidrs.
"Es ieteiktu vēlreiz apskatīties uz savām potēšanas pasēm, vai piezvanīt ģimenes ārstam, paskatīties vai vakcinācija ir veikta. Īpaši bērniem," uzsvēra Dimiņa.
Tiem, kas nebija vakcinējies, jāizvairās no braucieniem uz Lietuvu vai citām valstīm ar augstu saslimšanas risku.
