RĪGA, 8. aprīlis – Sputnik. Politologi kritiski izvērtējuši Lietuvas premjerministra Sauļa Skverneļa valdības darbu aizvadītajā gadā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz LRT.
Šonedēļ valdība iepazīstinās Seimu ar pērn veiktā darba atskaiti, kurā atzīmēts, ka sešas reformas jau darbojas.
Lietuvas premjers īpaši izcēlis reformas izglītības un veselības aprūpes nozarēs, nodokļu un pensiju reformas.
"Mums patiešām izdevies panākt izrāvienu nabadzības un izolācijas samazināšanas aspektā, un šiem lēmumiem sociālajā politikā, ņemot vērā nodokļus, bērnu pabalstus, ir liela nozīme – nodokļu samazināšana, par bērnu naudu pieņemtie lēmumi, atbalsts, kas tiek sniegts ģimenēm mājokļu iegādei reģionos," Skvernelis apgalvoja.
Savukārt opozīcijā strādājošie sociāldemokrāti atgādināja, ka valdība nav izpildījusi virkni solījumu, bet reformas, kas tika skaļi pieteiktas, - bērnu tiesības, nodokļi, pensijas – radīja lielu jucekli.
"Valdība nesper apņēmīgākus soļus pretī lielākai naudas pārdalei budžetā, tas ir, nodokļu sistēmas principiālām izmaiņām, lielāku līdzekļu savākšanai budžetā. Pēc tam nolemj uzlabot dzīvi nevis noteiktu atsevišķu profesiju pārstāvjiem, bet gan pakaisa drupačas vieniem, otriem, un tad ir skaidrs, kāpēc aug neapmierinātība," vērtēja sociāldemokrāts Aļģirds Siss.
Politiskais komentētājs Tads Ignatavičs atzīmēja, ka premjerministrs nepalaidīs garām iespēju iepazīstināt ar valdības atskaiti savas priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros.
"Kad ņem rokās atskaiti par valdības darbību aizvadītajā gadā, tā mēdz līdzināties brīnumainu stāstu izlasei. Kļūst skaidrs, ka, pēc būtības, valdība lielās ar to, kas iepriekš, iespējams, tika visvairāk kritizēts, par ko tā saņēmusi visvairāk kritikas bultu, un kaut kādu veiktu darbu dēļ izcēlies lielākais skandālu skaits. Piemēram, lielās ar pedagogu, mediķu algām," uzskata Ignatavičs.
Politologē Rima Urbonaite atzīmēja, ka veselības aprūpes sistēmā patiešām notikušas pārmaiņas, taču tās viņa nevar nosaukt par reformu. Viņa uzsvēra, ka visas premjerministra pieminētās reformas ir "tikai dēsti, nevis izrāviens".
Iepriekš Skvernelis atstādināja no posteņiem vides ministru, izglītības ministru un kultūras ministru, lai piešķirtu "jaunu impulsu reformām".
Krīzi izglītības jomā radīja "sliktas lietas" valsts iepirkumu jomā, kā izteicās valsts transporta un sakaru ministrs Rokas Masūlis. Politiķis atklāja, ka rezultāti pārsteiguši pat pieredzējušus auditorus. Viņš uzsvēra, ka situācija, kurā skolotāji ir spiesti cīnīties par katru eiro, ir neizturama.
Ar apkārtējās vides ministra posteni radās grūtības, jo Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite noraidīja Skverneļa piedāvāto kandidatūru. Šī iemesla dēļ izcēlās skandāls. Vēlāk Lietuvas Ministru prezidents pārmeta politologiem vēlmi "sastrīdēt" viņu ar valsts vadītāju.
Skvernelis piedalās Lietuvas prezidenta vēlēšanās. Priekšvēlēšanu kampaņas fonā viņš nācis klajā ar vairākiem radikāliem paziņojumiem, piemēram, ieteica Baltkrievijas valdībai uz BelAES infrastruktūras bāzes būvēt gāzes elektrostaciju. Ieceri kritizēja enerģētikas eksperti un virkne Lietuvas politiķu.
Vēlāk Grībauskaite pauda viedokli, ka premjera darbības ir nekonstitucionālas, un kritizēja viņa teikto par Latvijas iedzīvotājiem, kuri, pēc Skverneļa domām, ir lietuviešu ekonomiskie konkurenti. Lietuvas prezidente MK vadītāja izteikumus nosauca par "starptautisku kaunu".
Lietuvas prezidenta vēlēšanas notiks 12. maijā. Par Skverneļa galveno konkurentu tiek uzskatīts SEB Banka prezidenta bijušais padomnieks Gitans Nausēda un Seimas deputāte Ingrīda Šimonīte.
Nesenie sabiedriskās domas pētījumi liecina, ka abi pretendenti apsteidz pašreizējo premjerministru vēlētāju reitingā.
