RĪGA, 6. aprīlis – Sputnik. Lietuva aicināja NATO valstis pievērst uzmanību drošībai Melnajā jūrā un atbalstīt valstis, kas ciešot no "Krievijas agresijas", paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs, informēja Sputnik Lietuva.
Diplomāts uzsvēra, ka Ziemeļatlantijas aliansei vajag reaģēt uz Krievijas darbībām Melnās jūras reģionā, kas it kā "mazinot Eiropas drošību".
"Militārā agresija Ukrainas austrumos, Krimas aneksija un militarizācija, Gruzijas teritorijas daļas okupācija, kuģošanas brīvības ierobežošana Melnajā un Azovas jūrā – daļa no Krievijas stratēģijas ar mērķi graut Eiropas drošības arhitektūru. Mums jāpievērš īpaša uzmanība drošībai Melnajā jūrā un jāatbalsta valstis, kas izjūt Krievijas agresiju," Linkēviča teikto citēja ĀM preses dienests.
Lietuvas ĀM vadītājs piedalījās NATO valstu ārlietu ministru apspriedē, kas notika 3.-4. aprīlī Vašingtona. Sēde bija veltīta arī alianses 70. gadadienai.
Līdztekus Melnās jūras reģiona drošībai tikšanās gaita tika izvērtēts arī jautājums par Līguma par vidēja un maza darbības attāluma raķešu likvidāciju (INF) "pārkāpumiem" no Krievijas puses. Linkēvičs skaidroja, ka ar dialogu nepietiek, jo Krievija it kā turpinot "īstenot agresīvu politiku", bet pēc starptautisko tiesību pārkāpumiem, uzskata politiķis, jānāk skaidrām sekām.
NATO valstu ārlietu ministri tikšanās gaitā pieņēma lēmumus par pasākumiem drošības veicināšanai Melnās jūras reģionā. Dokuments paredz sabiedroto kopīgas darbības un atbalsta paplašināšanu Gruzijai un Ukrainai.
Ziemeļatlantijas alianse sistemātiski pārmet Krievijai "spriedzes radīšanu", ASV un Eiropas politiķi regulāri diskutē par "Krievijas draudiem". Alianse paplašina austrumu flangā dislocētos spēkus. Pie tam Krievijas Bruņoto spēku atvaļinātais ģenerālmajors Vladimirs Bogatirjovs atzīmēja, ka Melnā jūra ir mierīgs reģions, taču amerikāņu karogs palielina konfliktu rašanās draudus.
Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka neplāno uzbrukumus nevienai alianses valstij. Krievijas ĀM uzsvēra, ka NATO izmanto dažu rietumvalstu histēriju, lai izvietotu pēc iespējas lielāku skaitu bruņutehnikas un karavīru Krievijas robežu tuvumā.
