RĪGA, 2. aprīlis – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju laimes indekss šī gada janvārī sasniedza augstāko rādītāju visā pētījuma vēsturē, liecina Tirgus un sabiedrības viedokļa izpētes centra SKDS veiktās aptaujas dati.
Nelaimīgo Latvijas iedzīvotāju īpatsvars šī gada sākumā ir sasniedzis vēsturiski zemāko atzīmi, jo vairs tikai 17% ir atzinuši, ka jūtas nelaimīgi. Kopumā 78% saka, ka ir vairāk vai mazāk laimīgi, turklāt 26% saka stingru JĀ, bet 52% “drīzāk JĀ”. pic.twitter.com/diyjZV2HTF
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) 29 марта 2019 г.
Šī gada sākumā Latvijas iedzīvotājiem tika vaicāts, vai kopumā viņi jūtas laimīgi. Laimes indekss tiek aprēķināts balstoties uz četru atbilžu variantu skalas ar sekojošiem laimes vērtējumiem: laimīgs, drīzāk laimīgs, drīzāk nelaimīgs, nelaimīgs. Laimes indeksa robežas tiek mērītas -100 un +100 skalas robežās.
Janvārī reģistrētais laimes indekss sasniedza +41,9 atzīmi – tas ir augstākais rādītājs novērojumu datu vēsturē. Gada laikā indekss palielinājies par 2,2 ballēm. 2001. gadā aptauja tika veikta pirmo reizi, un toreiz laimes indekss sastādīja +5,5 – zemāko rādītāju visā pētījuma vēsturē. Indekss samazinājās arī 2009.-2010. gadā, ekonomiskās krīzes laikā.
Saskaņā ar ikgadējā ziņojuma The World Happiness Report datiem, Latvijas iedzīvotāji izrādījušies laimīgāki, nekā igauņi, taču nelaimīgāki, nekā lietuvieši. Lietuva ieņem 42. vietu reitingā 156 valstu vidū, Latvija – 53. vietu, Igaunija – 55. vietu. Pati laimīgākā valsts pasaulē ir Somija. Otro un trešo vietu ieņem vēl divas Skandināvijas valstis – Dānija un Norvēģija. Tāpat desmitniekā iekļuva Islande, Nīderlande, Šveice, Zviedrija, Jaunzēlande, Kanāda un Austrija.
Taču lielāko progresu laimes pieaugumā, salīdzinot ar laika posmu no 2005. līdz 2008. gadam, pētījuma autori atzīmēja Beninā, tālāk seko Nikaragva, Bulgārija un Latvija. Negatīvi rezultāti šajā rādītājā ir Venecuēlai, Sīrijai, Botsvānai. Pēdējās trīs vietas ieņem Afganistāna, Centrālāfrikas Republika un Dienvidu Sudāna.
Reitinga sastādīšanā autori ņēma vērā vairākus bāzes rādītājus: IKP apmēru uz vienu iedzīvotāju, gaidāmo mūža garumu, pilsoņu tiesības pašiem pieņemt dzīvei svarīgus lēmumus, dāsnumu un attieksmi pret labdarību, kā arī korupcijas līmeni. Šie rādītāji tiek vērtēti pēc 10 baļļu skalas, un pēc tam tiek aprēķināta vidējā atzīme katrai valstij.
