RĪGA, 1. aprīlis – Sputnik. Lietuvas iedzīvotāji iztērējuši veikalos Polijā vairāk nekā 100 miljonus eiro, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz LRT sniegtajiem datiem. Šo summu lietuvieši atstājuši Polijas lielveikalos 2018. gada pēdējā ceturksnī.
Kopumā 2018. gadā ārzemnieki iegādājušies preces un pakalpojumus Polijā par kopējo summu aptuveni 10,12 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar minēto periodu 2017. gadā ārzemnieku iztērētais naudas apjoms ir par 5,1% lielāks.
Visvairāk Polijā iepirkušies vācieši – viņi iztērējuši 41,8% no visas minētās summas. Otro vietu ieņēmuši ukraiņi — 24,5%, viņiem seko čehi — 12,1%, slovāki— 7,9%, baltkrievi — 7,4%, lietuvieši — 4,6% un Krievijas iedzīvotāji — 1,6%.
Pie tam paši poļi dod priekšroku produktu iegādei Vācijā.
Lai arī lietuvieši bieži dodas uz Poliju pēc pārtikas produktiem, taču statistika liecina, ka lielāko daļu nepārtikas preču viņi biežāk pērk kaimiņvalstīs. Nepārtikas produktu apjoms sasniedza 84,2%. Vienlaikus pārtikas produktu un bezalkoholiskie dzērieni sastādīja 11,9% no kopējā pirkumu apjoma ārzemēs. Nepārtikas preču vidū pārsvarā iegādāti instrumenti un materiāli celtniecībai un mājas labiekārtošanai — 23,3%, sadzīves tehnika — 19,6%, automašīnu rezerves daļas un aksesuāri — 12,3.
Pagājušajā gadā pārtikas produktu, preču un pakalpojumu cenas Lietuvā pietuvojās Eiropas kopējam līmenim, dažās pozīcijās tās pārsniedza vidējās cenas ES. Pie tam lietuviešu ienākumu līmenis ieņem vienu no pēdējām vietām starp 28 ES dalībvalstīm.
Iepriekš Lietuvas valdība iepazīstināja ar pasākumiem, kas ļaus novērst pārtikas produktu cenu pieaugumu. To starpā plānots ieviest pārtikas produktu kuponus – tos varēs izmantot republikas iedzīvotāji, kuri audzina pirmskolas vecuma bērnus.
Šo ieceri kritiski novērtēja pašmāju ekonomisti. Swedbank vecākais ekonomists Neris Mačūlis uzskata, ka kuponi nepalīdzēs iedzīvotājiem būtiski ieekonomēt naudu. Vienlaikus Lietuvas prezidenta padomnieks Mindaugs Linge produktu kuponus nosauca par "padomju ēras reliktu".
Viņš uzsvēra, ka tamlīdzīgi pasākumi atbalstīs mazo biznesu vai atsevišķas sociālās grupas, taču nespēs būtiski ietekmēt pārtikas produktu cenas.
