Latviešu radikālie nacionālisti joprojām cenšas panākt Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem veltītā pieminekļa nojaukšanu Rīgā.
Viens no niknākajiem rusofobiem, Nacionālās apvienības ideologs Edvīns Šnore apgalvo, ka 1994. gadā parakstītais līgums par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un ģimenes locekļu sociālo aizsardzību, kurā ir pants, kas paredz pušu savstarpēju memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu saglabāšanu un uzturēšanu, nerada juridiskus šķēršļus pieminekļa demontāžai.
Šnore interpretē dokumentu pēc sirds patikas. Patiesībā līguma 13. pantā norādīts, ka "Latvijas Puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā".
Zināmā mērā Šnorem diemžēl ir taisnība. Līgumā nav sniegta memoriālo būvju definīcija. To var traktēt tā, ka līgumā domātas tikai memoriālās būves, kas uzstādītas kapos, apbedījumu vietās: kapu pieminekļi un tā tālāk.
Turklāt 2007. gadā tika noslēgts vēl viens līgums - Līgums par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā. Tajā "memoriāla būve" definēta kā konstrukcija, kas uzstādīta apbedījuma vietā.
Labu kaimiņattiecību apstākļos šīm neprecizitātēm nebūtu nozīmes, taču Latvijas un Krievijas pašreizējās attiecības nekādi nevar nodēvēt par labām kaimiņu attiecībām.
Atšķirībā no "vanaga" Šnores "balodis" Rinkēvičs, Latvijas ārlietu ministrs uzskata, ka pieminekli aizsargā 1994. gadā noslēgtā vienošanās un nojaukt to nedrīkst.
Taču mēs jau esam vairākkārt redzējuši, kā darbojas viltīgā shēma. Radikālie nacionālisti izvirza kārtējo pret krieviem vērsto iniciatīvu, mērenie viņiem iebilst, taču pie tam paklusām piemiedz ar aci: jaunieši, nomierinieties, vēl nav īstais brīdis... Bet dažus gadus vēlāk radikāļi un mērenie draudzīgi atbalsta to pašu iniciatīvu.
Tāpēc jāskatās aukstasinīgi: 1994. gadā Krievijas un Latvijas valdību noslēgtā vienošanās nav drošs aizsargs. Valdošās partijas to pat nelauzīs, lai neiesaistītos diplomātiskā skandālā. Vienkārši veiks juridisko ekspertīzi un secinās, ka vienošanās neattiecas uz pieminekli Padomju karavīriem.
Piemineklis pieder Rīgas domei
Patlaban nacionālisti savu plānu īstenot nevar. Pieminekļi ir pilsētas pašvaldības bilancē, tas ir Rīgas domes īpašums. Diezin vai "Saskaņa" aizies tik tālu savā gatavībā piekrist visam, lai piekristu arī Uzvaras pieminekļa nojaukšanai.
Taču "Saskaņas" varai galvaspilsētā tuvojas beigas. Tā vai citādi latviešu partijas "atkaros" Rīgu. Iespējams, lieta ievilksies līdz kārtējām vēlēšanām 2021. gadā, iespējams, paveiks to ātrāk, ja izdosies pārvilināt savā pusē dažus deputātus ko koalīcijas "Saskaņa"/"Gods kalpot Rīgai". Zudīs arī šis šķērslis.
Dzesēt nacionālistu kaismi
Kā rīkoties šajā situācijā?
Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka publicēja portālā Manabalss.lv petīciju "Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību". Petīcija aicina Saeimu izstrādāt likumu par pieminekļu aizsardzību un iekļaut tajā sadaļu par nacisma uzvarētājiem veltīto pieminekļu saglabāšanu. Tādā gadījumā piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem būtu aizsargāts.
Uzskatu, ka šī iniciatīva ir svarīgs mobilizējošs pasākums krievu sabiedrībai Latvijā. Ir jāparāda latviešu nacionālistiem, ka esam gatavi aizsargāt mūsu svētumu un viņiem neizdosies likvidēt pieminekli ar vienu spalvas vilcienu. Tas liks kaut uz laiku atvēsināt viņu kaismi.
Ja viņi neliksies mierā, agri vai vēlu mums nāksies fiziski aizsargāt Atbrīvotāju pieminekli. Negribētos, lai nonāktu tik tālu. Taču, ja petīcija nevedīs nacionālistus pie prāta, cita varianta, iespējams, nebūs.
