RĪGA, 30. marts – Sputnik. Viļņas apgabaltiesa aizejošajā nedēļā pasludināja spriedumus lietā par notikumiem 1991. gada 13. janvārī Lietuvā. Ar formulējumu "vainīgi kara noziegumos un noziegumos pret cilvēcību" notiesāti 67 Krievijas pilsoņi. Lielākajai daļai apsūdzēto tiesa aizmuguriski piesprieda brīvības atņemšanu.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņoja: "Šī lieta ir konfrontācija ar patiesību".
"Grībauskaites kundze, uz jūsu konfrontāciju patiesība nav ieradusies," – viņai atbildēja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
Viņa uzsvēra, ka procesa gaitā tika ignorēti taisnas tiesas pamatprincipi: par to, ka nav pieļaujama agriezeniska spēka piešķiršana tiesiskajām normām, kā arī ignorētas liecības, kas apgāž apgalvojumus par padomju karavīru dalību civilpersonu bojāejā tajā traģiskajā dienā.
"Varasiestāžu mēģinājumi sagrozīt acīmredzamus faktus, varasvīru motivācija un nepārprotamā ietekme uz tiesu iestādēm, acīmredzamās tiesu manipulācijas tikai atspoguļo Lietuvas tagadējās valdības destruktīvo kursu attiecībā pret Krieviju," – atzīmēja diplomāte.
Zaharova vērsa uzmanību uz Krievijas vēstnieka Lietuvā Aleksandra Udaļcova vārdiem par to, ka Krievijas diplomāti un mediju pārstāvji netika pielaisti sēdē, lai arī lieta bija vērsta pret Krievijas pilsoņiem un daļa no viņiem klātienē piedalījās sēdē.
"Lai arī tika paziņots, ka sēde ir atklāta, Krievijas vēstniecības diplomātiem, tostarp arī pašam vēstniekam tika liegtas tiesības tajā piedalīties. Netika sniegti nekādi saprotami paskaidrojumi. Pārkāpjot vispārpieņemtās starptautiskās normas par tiesu procesu norisi ar ārvalstu pilsoņu dalību, ar izdomātiem ieganstiem tiesas zālē netika ielaisti oficiālie pārstāvji," – uzsvēra Zaharova.
Viņa paziņoja, ka Krievija pievērsīs uzmanību un reaģēs uz notiekošo.
Tiesa par 1991. gada 13. janvāra notikumiem: lietas būtība
Trešdien Viļņas apgabala tiesa pasludināja pirmos spriedumus lietā par notikumiem 1991. gada 13. janvāri – vienā no vērienīgākajām krimināllietām Lietuvas valsts vēsturē. Vairāk nekā 60 figurantiem, pārsvarā – Krievijas pilsoņiem, piespriesta brīvības atņemšana uz laiku no 4 līdz 14 gadiem par viņiem inkriminētajām darbībām pirms nepilniem 30 gadiem.
Divi apsūdzētie tika notiesāti klātienē: padomju armijas pulkvedis rezervē Jurijs Meļs, kurš tika aizturēts Lietuvā 2014. gadā, saņēma brīvības atņemšanu uz 7 gadiem, viņa dienesta biedrs, Lietuvas iedzīvotājs Genādijs Ivanovs – četrus gadus. Bijušais PSRS aizsardzības ministram Dmitrijam Jazovam un bijušajam VDK virsniekam Mihailam Golovatovam tika piespriesta brīvības atņemšana uz 10 un 12 gadiem aizmuguriski.
1990. gada 11. martā Lietuvas Augstākā Padome paziņoja, ka tiek atjaunota PSRS sastāvā bijušās republikas neatkarība. 1991. gada janvārī Lietuvā sākās nesankcionētas protesta akcijas, tās teritorijā tika pārdislocēti speciālo uzdevumu vienību karavīri. 12. janvāra naktī padomju bruņutehnikas kolonna devās uz Viļņas centru, un sadursmēs pie televīzijas centra gāja bojā 14 cilvēki, vairāk nekā 600 tika ievainoti.
Lietuvas prokuratūra apgalvo, ka pie Viļņas televīzijas torņa bojāgājušos cilvēkus nogalinājuši padomju karavīri, taču nesniedz nekādus pierādījumus. Notikumu dalībnieki (no PSRS puses) norāda, ka notikusi provokācija un cilvēki apšaudīti no māju jumtiem.
