RĪGA, 25. marts – Sputnik. Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) savā Facebook ziņo par to, ka sestdien, 23. martā, tika likvidēti 24 kūlas ugunsgrēki.
Kūlas ugunsgrēku kopējā platība sastādīja 32 hektārus.
VUGD lūdz pilsoņus būt atbildīgiem un atgādina, ka pērnā gada zāles dedzināšana ir aizliegta, jo kūlas ugunsgrēki ir ļoti bīstami. Tie apdraud cilvēku dzīvības, to īpašumu, kā arī nodara nenovēršamu kaitējumu videi.
Šādi ugunsgrēki sadedzina zemi un līdz ar to vērtīgus augus, kukaiņus, putnu ligzdas un pat dzīvniekus.
VUGD aicina pilsoņus rūpēties par dabu un novākt pērnā gada zāli, nevis dedzināt to, jo laikapstākļi, tostarp vējš un siltums, veicina ātrāku ugunsgrēku izplatīšanos.
Gadījumā, ja izvairīties no ugunsgrēka tomēr nav izdevies, nekavējoties jāzvana VUGD pa tālruni 112 un jāpaziņo par uzliesmojumu.
Kūlas dedzināšana Latvijā
2018. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks notika 12. martā, 2017. gadā – 4. februārī, 2016. gadā – 2. februārī, savukārt 2015. gadā – 15. februārī.
2015. gadā kūlas dedzināšanas mīļotāju vainas dēļ valstī izdega 3256 hektāri. Viens no lielākajiem ugunsgrēkiem pērn notika Nīcas novada Pērkonē, kur dega niedres gandrīz 6 hektāru platībā. Ugunsdzēsēji cīnījās ar uguni visu dienu. Pirms trim gadiem kūlas ugunsgrēka rezultātā nodega kādreizējā bērnu atpūtas nometne "Ērglēns" netālu no Nīcas.
Vēlreiz atgādināsim mītus un patiesību par kūlas dedzināšanu: nē, šādu ugunsgrēku nav iespējams kontrolēt; nē, zāles dedzināšana nav dabai nekaitīga, tā iznīcina kukaiņus un putnu ligzdas, kā arī ierastās ligzdošanas vietas; nē, augsnes auglība ugunsgrēka rezultātā neuzlabojas, toties nezāles pēc tā jūtas lieliski; nē, tie nepalīdz cīnīties pret ērcēm; nē, tā nav senlaicīga latviešu tradīcija – pērnās zāles dedzināšana sākās padomju laikos.
