RĪGA, 22. marts – Sputnik. Jaunākais pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret bijušajiem ieslodzītajiem joprojām ir ārkārtīgi piesardzīga, raksta skaties.lv.
Piemēram, tikai 14% respondentu ir gatavi šādus cilvēkus pieņemt darbā. Skepse ir saprotama, taču beigās iznāk, ka, zaudējot iespēju atrast normālu darbu, daži no bijušajiem ieslodzītajiem atgriežas uz noziedzības ceļa.
Šobrīd Latvijā ir apmēram 3700 ieslodzīto. Katru gadu tiek atbrīvoti apmēram divi tūkstoši cilvēku. Kā panākt, lai viņi vairs neatgrieztos aiz restēm?
Pēdējo gadu laikā Tieslietu ministrija īstenojusi dažādas notiesāto resocializācijas programmas, tostarp palīdzību darba meklējumos, izglītībā, psihologu konsultācijas. Kopumā šiem mērķiem atvēlēti deviņi miljoni eiro, lielākoties tas bija Eiropas finansējums.
"Pats vienkāršākais cietums ir izrakt bedri un uzlikt vāku virsū tam, kurš mums traucē. Bet rezultātā mēs iegūsim tikai problēmas sabiedrībā," – atzīmēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).
Konkrētu resocializācijas piemēru minēja Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs. Nesen brīvībā iznāca 65 gadus vecs vīrietis, kurš nosēdējis cietumā 12 gadus par slepkavību sadzīves konflikta rezultātā. Ja pret lietu izturas formāli, var izlaist viņu un nesekot līdzi tam, kas būs pēc tam – sodu viņš ir izcietis, turklāt, viņam ir māja, kur dzīvot, kaut gan 12 gadu laikā tā gandrīz sabrukusi. Pašam vīrietim ir problēmas ar garīgo veselību, viņš bieži iesaistās konfliktos.
"Tad, lūk, ir tas gadījums – no vienas puses, cilvēks ir izcietis sodu, viņam ir visas tiesības iet ārā, nav arī nekādu papildsodu, bet, ko darīt institūcijām, lai sabiedrība neciestu? Līdz atbrīvošanai tika atrisināts gan iestiklošanas jautājums šai mājai, gan elektrības pieslēguma jautājums, lai cilvēkam ir kur atgriezties un viņš var savas primārās vajadzības nodrošināt un nemeklēt piedzīvojumus citur.
Uz šo brīdi pusotru gadu šis cilvēks dzīvo sabiedrībā, viņš pat ir atradis darbu. Kas būs tālāk – protams, mēs sekosim līdzi šim gadījumam, bet tās ir praktiskas lietas, ko mēs risinām," – pastāstīja Papsujevičs.
Nepieciešama lielāka sabiedrības iesaistīšanās
Nesen veikta arī socioloģiskā aptauja par sabiedrības attieksmi pret ieslodzītajiem. Pēdējais šāda veida pētījums tika veikts pirms 10 gadiem, taču īpašas izmaiņas nav novērotas. Četri no pieciem Latvijas iedzīvotājiem tic, ka notiesātais spēj laboties, taču tikai 14% mierīgi piedāvātu brīvībā iznākušajam ieslodzītajam darbu.
Aptaujāja arī pašus ieslodzītos. Katrs ceturtais atzina, ka lūgums pieņemt darbā noraidīts tieši kriminālās pagātnes dēļ.
"Tiek sagaidīts, ka šo atbalstu sniedz kāds cits. Pašvaldības, valsts, bet sabiedrības iesaistei vēlams būt mazliet lielākai, lai nodrošinātu to, ka cilvēks neveic atkārtotu noziegumu, lai viņš neatgriežas ieslodzījuma vietā," – atzīmēja pētījuma autore Gunta Misāne.
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā novērst recidīvismu, ir palīdzēt ieslodzītajam atrast darbu un, ja tas ir iespējams, iekārtot darbā viņus jau cietumā. Šeit viss atkal saskaras ar mūžseno problēmu – Latvijas cietumu vecās ēkas. Šobrīd cietumos par šuvējām, galdniekiem jau tā strādā ceturtā daļa ieslodzīto, taču izveidot lielāku darbavietu skaitu nevar, jo trūkst piemērotu telpu.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvija ieņem ceturto vietu ES pēc ieslodzīto skaita uz simts tūkstošiem iedzīvotāju.
