RĪGA, 22. marts – Sputnik. Konkurenci tranzīta jomā šodien var saukt par asiņainu, un Latvijai izdevies atkarot no Lietuvas daļu baltkrievu kravu, paziņoja Latvijas Dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, vēsta Baltic Сourse.
Viņš konstatēja, ka pērn tranzītkravu apjoms no Baltkrievijas palielinājies par 10%, baltkrievu kravu īpatsvars šobrīd sastāda 27% no kopējā apjoma.
Bērziņš atzīmēja, ka galvenais kravu īpašniekiem ir, lai krava ātrāk un vienkāršāk tiktu nogādāta no rūpnīcas līdz galamērķim.
"Ja mēs to visu varam nodrošināt uz skaidriem noteikumiem, tad tā ir pieeja, kura darbojas. Arī izmaksas tiek rēķinātas kopā visā transporta koridorā, nevis atsevišķi par dzelzceļa pakalpojumiem. Mēs, sadarbojoties ar Baltkrieviju, kravu īpašniekam esam ieguvuši diezgan lielu ekonomiju, un kā mēs redzam, tad arvien vairāk savas kravas izvēlas sūtīt caur Latviju, nevis caur Klaipēdu Lietuvā," – paziņoja Bērziņš.
Viņš atzīmēja, ka koridora konkurētspēju nodrošina kopējs darbs. Ja kāds no koridora posmiem ir pārāk dārgs vai neefektīvs, kopīgā mozaīka izjūk, un lielākā daļa kravu aiziet uz citiem koridoriem. "Konkurenci nozarē es pašlaik pat sauktu par asiņaini konkurējošu," – paskaidroja Bērziņš.
Tai pat laikā, viņš piebilda, jābūt arī sadarbības iespējām. "Ar to pašu Lietuvu mēs esam konkurenti, bet vienlaikus ir daudzas lietas, kurās mēs varam sadarboties, jo kravu apjoms reģionā ir pietiekams. Piemēram, Ķīnai ir pilnīgi vienalga, vai viņu kravas virzās caur Lietuvu, vai caur Latviju, jo viņiem šis posms ceļā ir pārāk mazs. Tādēļ dažkārt ir svarīgāk iet ar kopīgu Baltijas piedāvājumu. Es domāju, ka uz šādu sadarbību mēs arī iesim," - noslēgumā piezīmēja Bērziņš.
Latvijas un Baltkrievijas attiecības pēdējā laikā ir ievērojami uzlabojušās, puses pauž savstarpēju interesi ekonomisko sakaru attīstībā. Izņemot savstarpēju tirdzniecību, Latviju īpaši interesē kravu tranzīts, savukārt Baltkrieviju – iespējamā sadarbība enerģētikā pēc BelAES palaišanas.
Pērnā gada februārī Minsku apmeklēja Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis, kurš apsprieda ar Baltkrievijas premjerministru Andreju Kobjakovu tranzītu un tūrismu, kā arī parakstīja vairākus starpvaldību līgumus, tostarp vienošanos par operatīvu informēšanu par kodolavārijām, informācijas apmaiņu un sadarbību kodoldrošības un radiācijas aizsardzības nozarē.
Septembrī Baltkrievija iecēla jaunu vēstnieku Latvijā – šo posteni ieņēma Vasīlijs Markovičs. Lukašenko, norīkojot diplomātiskās misijas vadītāju, atzīmēja lielu potenciālu sadarbības attīstībā ar Rīgu.
"Jūs saprotat, ka mums nav piekļuves jūrai, un ja Lietuva nevēlas ar mums sadarboties, tad jāpievēršas Latvijai. Jāpanāk, lai šī republika gūtu gandarījumu par sadarbību ar Baltkrieviju. Mēs esam kārtīgi cilvēki, ar pienākuma izjūtu, viņi to zina. Un viņi būs mums pretimnākoši daudzos jautājumos, kurus mēs viņiem piedāvāsim, viņiem būs noteikts un ievērojams efekts," – paziņoja Baltkrievijas prezidents.
Pēc ekspertu domām, šodien Latvijai ir iespējas vienoties ar Baltkrievijas varasiestādēm par stratēģisko tirdzniecības un ekonomisko partnerību, par kuras pamatu jākļūst enerģētikas dialogam. Elektroenerģijas piegādes Latvijai no būvētās BelAES (pret kuru aktīvi uzstājas Lietuva) var atgriezt arī kālija tranzītu cauri Latvijas ostām.
Šobrīd Baltkrievija izmanto Latvijas ostas galvenokārt naftas produktu iekraušanai – Latvijā tiek iekrauti 64% tumšo naftas produktu un vairāk nekā 80% gaišo naftas produktu. Savukārt Lietuvas ostu Klaipēdā Baltkrievija izvēlas lielākoties minerālvielu iekraušanai – izdevīgāku tarifu dēļ.
