RĪGA, 14. marts — Sputnik. ASV nodomam izvest bruņotos spēkus no Afganistānas var rasties "neprognozējamas sekas", uzskata Rīgikogu Ārlietu komisijas vadītājs Marko Mihkelsons.
Savas bažas par tālās (no Igaunijas – vairāk nekā četri tūkstoši kilometru) valsts likteni Mihkelsons pauda kolēģiem no Ziemeļeiropas un Baltijas valstīm tikšanās laikā Bergenē (Norvēģija), kur tika apspriesti svarīgi starptautiskās drošības jautājumi, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz Igaunijas parlamenta preses dienesta sniegto informāciju.
Ko Igaunijai iesākt Afganistānā bez ASV
Mihkelsons pastāstīja, ka ASV un to sabiedrotie Afganistānā ilgu laiku esot palīdzējuši apturēt terorisma izplatīšanos, kā arī apmācījuši un atbalstījuši valdības spēkus.
"Taču tagad ASV prezidenta plāni pamest Afganistānu var novest pie neprognozējamām sekām. Pamēģināsim ar kolēģiem no Ziemeļeiropas un Baltijas valstīm izveidot kopīgu viedokli par tālāko rīcību," – viņš paziņoja.
Politiķi apsprieda ne vien amerikāņu spēku izvešanu no Afganistānas, bet arī globālo pārtikas drošību un pret okeānu saudzīgu saimniecisko darbību – cīņu pret maluzvejniecību, pirātismu un jūru piesārņošanu. Mihkelsons uzskata, ka jautājums par visu Zemes iedzīvotāju garantētu nodrošināšanu ar pārtiku ir īpaši aktuāls iedzīvotāju skaita pieaugšanas un pārtikas trūkuma fonā atsevišķos planētas reģionos.
"Katrai valstij ir ļoti svarīgi būt pašpietiekamai tādās stratēģiskās jomās kā piena, gaļas, zivju un graudaugu sektori, taču kopā mums jānodrošina piegāde valstīm, kas cieš militārās vai politiski ekonomiskās krīzes rezultātā," – uzsvēra igauņu politiķis.
Kam vajadzīgi igauņu karavīri Afganistānā
Sputnik Igaunija jau vēstīja, ka četrus gadus pēc misijas noslēguma NATO spēku sastāvā Afganistānā Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu atgriezties šajā valstī. Igauņu karavīri piedalījās NATO misijā Helmandas provincē laikā no 2003. līdz 2014. gadam. Gājuši bojā 9 kareivji, vairāk nekā simt guvuši dažādas smaguma pakāpes ievainojumus.
Lēmums atgriezties Afganistānā tika pieņemts pēc vairākkārtējiem NATO vadības lūgumiem dalībvalstīm palīdzēt aizpildīt tukšās vietas alianses misijas kvantitatīvajā struktūrā, lai nodrošinātu misijas panākumus. Pēdējo reizi jautājums tika apspriests 2017. gada novembrī NATO valstu aizsardzības ministru apspriedē.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija oficiāli piedāvāja Igaunijas Aizsardzības spēkiem piedalīties misijā Afganistānā Lielbritānijas kājnieku vienības sastāvā. Pēc ASV aiziešanas Apvienotā Karaliste varētu kļūt par vadošo valsti NATO kaujas grupā, kas dislocēta Afganistānā.
