Politika

Kariņš izvērtēja Lietuvas premjera ideju pārtaisīt BelAES TEC

© Photo Valsts kancelejaПремьер-министр Латвии Кришьянис Кариньш
Премьер-министр Латвии Кришьянис Кариньш - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka, ja baltkrievi sagribēs, viņi varēs pārtaisīt BelAES gāzes elektrostacijā, taču jālemj Minskai.

RĪGA, 9. marts – Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš vizītes Viļņā laikā komentēja Lietuvas premjera Sauļa Skverneļa piedāvājumu Baltkrievijai pārveidot būvēto BelAES gāzes elektrostacijā, vēsta Diena.

Pēc Latvijas premjera sacītā, tikai Baltkrievija var lemt, ko tai darīt ar savu AES, taču Skverneļa piedāvāto projektu var īstenot.

"Vai Baltkrievija to darīs, tas ir cits jautājums – par to jāsaka pašiem baltkrieviem," - paziņoja Kariņš Viļņā notikušajā savstarpējā premjeru preses konferencē.

"Es lieliski zinu, ka Lietuvas Seims pieņēma likumu, kurš aizliedz iegādāties elektroenerģiju no BelAES. (…) Mēs no mūsu puses atbalstām, lai būtu kopīgs Baltijas valstu lēmums, kāds jau pastāv gāzes tirdzniecībā," - pateica Kariņš.

Строящаяся БелАЭС - Sputnik Latvija
Lietuva piedāvās Lukašenko pārorientēt BelAES uz gāzi un "kurināt" ar tās SDG

Iepriekš Lietuvas valdības vadītājs Sauļus Skvernelis tikšanās laikā ar Ķēdaiņu iedzīvotājiem paziņoja, ka viņam esot "huligānisks plāns" saistībā ar BelAES, kurš neparedz prasības neuzsākt stacijas darbību. Lietuvas valdības vadītājs piedāvā izmainīt stacijas tipu. Premjers atzīmēja, ka ievērojama infrastruktūras daļa, kura jau ir sagatavota Astrovjecas AES, tostarp iekārtotos tīklus un elektrības ģenerācijas iekārtas, var tikt veiksmīgi izmantota dabasgāzes elektrostacijas iekārtošanai, savukārt piegādāt gāzi var no Klaipēdas termināļa.

Skverneli atbalstīja Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns. Viņš paskaidroja, ka premjera ideja balstās uz precedenta, kad Baltkrievija 1983. gadā apturēja AES celtniecību blakus un pārbūvēja to gāzes elektrostacijā – pēc Černobiļas traģēdijas.

Taču eksperti uzskata Skverneļa piedāvājumu par politisku sevis virzīšanu.

"Izveidot gāzes turbīnu? Tas nav iespējams. Tas ir pilnīgi nereāli. Neviena šai spēkstacijā esošā iekārta tam neder. Turbīnas nav tādas, nav pielāgojamas, nemaz jau nerunājot par to, ka tur viss ir samontēts, ka ir uzceltas ēkas," - teica bijušais Lietuvas Enerģētikas institūta vadītājs Jurģis Vilems.

Savukārt ekonomikas zinātņu doktors, Baltkrievijas Valsts universitātes pasniedzējs Vladimirs Samuilevičs paziņoja, ka ideja piegādāt Baltkrievijai Lietuvas SDG neiztur nekādu kritiku. "Minska šodien saņem no Gazprom gāzi lētāk, nekā jebkurš cits ārzemju pircējs. Un cenu kāpums nav gaidāms," - pateica viņš.

Skverneļa idejas apspriešana pagaidām notiek lielākoties publiskajā telpā. Saturīgas sarunas ar Baltkrieviju šajā jautājumā vēl nav bijis, Minska nekādus oficiālus papīrus nav saņēmusi.

BelAES būvdarbi Astravjecā - Sputnik Latvija
Lietuvas politiķis cer uz ASV atbalstu BelAES jautājumā

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts plānots 2019. gadā, otrā — 2020. gadā.

Neskatoties uz atklāto dialogu un konsekvento sadarbību ar SAEA jau projekta apspriešanas projektā, Lietuva izsaka regulāras pretenzijas pret BelAES. Lietuvas varasiestādes dēvē tās celtniecību par "nacionālo draudu". Lietuvā tika pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Turklāt, Viļņa iniciē aizliegumu elektroenerģijas iegādei no BelAES ES.

Jau 2016. gadā Lietuva vērsās pie Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas ar ierosinājumu vienoties un neielaist ES tirgū BelAES elektroenerģiju, ko uzskata par nedrošu, taču šo iniciatīvu atbalstīja tikai Polija.

Ziņu lente
0