RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latvijas valsts piederīgo skaits, kuri naturalizācijas ceļā kļuvuši par citu ES valstu un Eiropas brīvās tirdzniecības zonas valstu (EFTA) pilsoņiem, 14 gadu laikā pieaudzis septiņas reizes, vēsta LSM, atsaucoties uz Eurostat datiem. Visbiežāk Latvijas valsts piederīgie pāriet Lielbritānijas pilsonībā.
2004. gadā, kad Latvija iestājās ES, par citu ES un EFTA valstu pilsoņiem kļuva tikai 334 Latvijas valsts piederīgie. Kopš tā laika šis skaits ar katru gadu aizvien pieaudzis, līdz 2017. gadā sasniedzis 2167.
Visbiežāk Latvijas valsts piederīgie kļūst par Lielbritānijas pilsoņiem – būtisks pieteikumu skaits par pāreju Apvienotās Karalistes pilsonībā tika fiksēts pēc referendumā pieņemtā lēmuma par valsts izstāšanos no ES. 2017. gadā naturalizējušos Latvijas pilsoņu skaits tur gandrīz dubultojies salīdzinājumā ar 2016. gadu, - no 499 līdz 882 cilvēkiem. 2004. gadā šādu lēmumu pieņēma tikai 50 cilvēki, taču vēlāk rādītājs svārstījās aptuveni no 200 līdz 400 cilvēkiem gadā.
Nevienā citā ES un EFTA valstī tik strauja dinamika nav vērojama.
Vācijā naturalizējušos Latvijas valsts piederīgo skaits ir relatīvi stabils – aptuveni 250 cilvēki gadā pēdējo piecu gadu laikā. Neliels pieaugums fiksēts Īrijā: no 379 cilvēkiem 2016. gadā līdz 392 cilvēkiem 2017. gadā. Laikā no 2015. līdz 2017. gadam Zviedrijā naturalizējušies aptuveni 200 Latvijas valsts piederīgie.
Šīs valstis laikā no 2004. līdz 2017. gadam naturalizējušas lielāko skaitu Latvijas pilsoņu. Lielbritānijā pilsonību saņēmuši 3399, Vācijā – 2674, Īrijā – 1647, Zviedrijā – 1537 Latvijas valsts piederīgie. Kopumā šajā periodā citās ES un EFTA valstīs naturalizējušies 11 920 Latvijas pilsoņi.
Iepriekš vēstīts, ka Latvija ir viena no ES valstīm, kas zaudē lielāko skaitu iedzīvotāju gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas negatīvās bilances rezultātā. Sliktāka situācija ir tikai Lietuvā.
Pēdējo piecu gadu laikā Latvija zaudējusi 67 tūkstošus iedzīvotāju, kopš gadsimta sākuma – 300 tūkstošus. Pie tam kopš 2015. gada dzimstības līmenis Latvijā tomēr ir pieaudzis. Iespējams, to veicinājusi jaundzimušo kopšanas pabalstu palielināšanās valstī un citi pasākumi. Taču dzimstības līmenis vēl joprojām ir zems, un līdz 2050. gadam nesasniegs līmeni, kas nodrošina iedzīvotāju dabisku atražošanu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati par ilgtermiņa emigrāciju (cilvēks uzturas ārpus Latvijas vairāk nekā vienu gadu) liecina, ka Latviju pieklājīgas algas un pienācīgas dzīves meklējumos pamet aktīvākā iedzīvotāju daļa – vīrieši (54,5%) vecumā no 25 līdz 34 gadiem (30,2%). Otro vietu ieņem iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 49 gadiem (25,7%).
