RĪGA, 6. marts — Sputnik. Eiropas valstis pārstrādā aizvien lielāku atkritumu apjomu, taču nenodarbojas ar to pašas, vēsta Eurostat.
2016. gadā ES izdevies pārstrādāt 55% visu radīto atkritumu, pie tam celtniecības atkritumu pārstrādes līmenis sasniedzis 89%. Eiropā pārstrādāti vairāk nekā 67% visa iepakojuma, tostarp arī 42% plastmasas iepakojuma, kā arī 46% sadzīves atkritumu un 41% elektronisko atkritumu, ieskaitot datorus, televizorus, ledusskapjus un mobilos tālruņus – vērtīgu materiālu potenciālo avotu.
Pārstrādātos atkritumus iespējams atkal iekļaut ekonomikā, taču daudzas valstis nenodarbojas ar pārstrādi savā teritorijā un eksportē atkritumus uz ārvalstīm.
No 2004. gada pārstrādājamo atkritumu imports no trešajām valstīm samazinājies par 35%, un 2018. gadā sasniedzis 5,9 milj. tonnu, kuru kopējā vērtība ir 9,2 miljardi eiro. No otras puses, šajā pašā laika periodā pārstrādājamo atkritumu eksports uz trešajām valstīm pieaudzis par 69% un sasniedzis 36,8 milj. tonnu 13 miljardu eiro apmērā.
Galvenās mērķa valstis atkritumiem no Eiropas ir Turcija un Ķīna. No 2004. gada atkritumu eksports no ES uz Turciju ir trīskāršojies un sasniedzis 12,8 miljonus tonnu. No otras puses, eksports uz Ķīnu ir gandrīz uz pusi sarucis un sastādījis tikai 5,1 milj. tonnu. Indija saņēmusi 4,6 milj. tonnu atkritumu no Eiropas, Indonēzija – 1,9 milj. tonnu, turklāt eksports uz abām valstīm pērn būtiski pieaudzis – uz Indiju par 79%, uz Indonēziju – par 98%.
Lielāko apjomu atkritumu ES importējusi no Ķīnas (1,6 milj. tonnu), Norvēģijas (1,1 milj. tonnu) un ASV (0,8 milj. tonnu).
Jāpiebilst, ka tā saucamās trešās pasaules valstis aizvien biežāk diskutē par atteikšanos no svešu atkritumu pārstrādes. Pērn Ķīna pilnībā aizliedza 24 veidu cieto atkritumu, piemēram, plastmasas atkritumu, nešķirotas makulatūras, tekstila materiālu un vanādija izdedžu importu.
