RĪGA, 2. marts - Sputnik. Baltijas republikas ir zaudējušas savu "maigo spēku", kas tika iegūts Padomju Savienības laikā, norāda ekonomists un politikas analītiķis Aleksandrs Nocovičs Rubaltic vietnē.
Tūrisma operatori Krievijā ziņo, kā krities ceļojumu pieprasījums uz Baltiju, un šis faktors nemaz nav saistīts ar ekonomiskiem iemesliem. Uz Baltiju nebrauc politisku apsvērumu dēļ un – pats galvenais – tāpēc, ka Baltijas valstis vienkārši vairs nav modē.
"Padomju zemošanās "mazo Rietumu" priekšā ir izsīkusi – Baltija izšķiedusi savu "maigo spēku", kas tai deva reālu iespēju ietekmēt krievu prātus un sirdis," – konstatēja Nosovičs.
Gadu desmitiem Baltija bija modes virsotnē Padomju Savienībā, un šķita, ka tās popularitāte būs mūžīga, spriež eksperts.
"PSRS pastāvēšanas pēdējo gadu laikā Lietuva, Latvija un Igaunija bija daždažādu pozitīvo tēlu teritorija. Visi Baltijas tēli un simboli bija pozitīvi. Labiekārtotība. Tīrība. Materiālā labklājība. Sadzīves kultūra. Dzīves kvalitāte. Patēriņa paradīze Baltijas jūras šaurajā joslā," - raksta Nosovičs.
Viņš atgādināja, ka Soči un Krima bija populārākas nekā Baltija, taču silta jūra, subtropi, šašliki – tie bija vienkāršo ļaužu prieki, bet inteliģents cilvēks uzskatīja par labu toni braukt uz Jūrmalu vai Palangu.
"Auksta jūra, lietaina vasara, virtuve ne īpaši garšīga, bet tie taču ir mūsu mazie Rietumi! Kur vēl izbaudīt īstu Eiropu dzelzs priekškara mūspusē. Padomju cilvēks brauca uz Baltiju, nevis lai izpeldētos Baltijas jūrā, bet gan tajā pozitīvo tēlu jūrā, ko veidoja Baltija Padomju Savienībā," - norādīja autors.
Pēc Nosoviča domām, postpadomju Baltijai bija milzīga ietekme uz Krieviju.
"Gadu desmitiem no šīm trim valstīm veidojās pilnības tēls, un pēc PSRS sabrukuma Baltijai bija izredzes kļūt par nozīmīgu Krievijas sabiedriskās dzīves faktoru. Liberālā proeiropiskā kursa atbalstītājiem tā varētu kļūt par bāku, par ceļa zvaigzni," - uzskata autors.
Tomēr Baltija pazaudējusi "maigā spēka" resursu tikpat ātri, kā visu pārējo PSRS mantojumu," - norāda Nosovičs.
"Bezgalīgie histēriski kliedzieni par "krievu draudiem" un "okupācijas kompensācijas" prasības. SS leģionāru gājieni pa tūristu maršrutiem Vecrīgas ieliņās. Cīņa ar krievu valodu. Cilvēku sadalīšana pilsoņos un nepilsoņos. Atbalsts čečenu kaujiniekiem. Krievu pensionāru piekaušana," – uzskaitīja analītiķis.
Baltijas valstis tagad asociējas nevis ar Palangu, Jūrmalu un Pērnavu, bet gan ar nacistisko noziedznieku glorificēšanu, ar ieceļošanas aizliegumiem Krievijas ekspertiem, grāmatu aizliegšanu un disidentu vajāšanu, NATO infrastruktūras izvietošanu un iedzīvotāju emigrāciju.
Pat no estētiskā viedokļa Baltija vairs nav pievilcīga, norāda Nosovičs.
"Par padomju Baltijas iemiesotu simbolu bija elegantais komponists un pianists Raimonds Pauls. Viņam blakus pat vulgāri ģeniālā Pugačova izskatījās eleganta. Mūsdienu Baltijas iemiesotais simbols ir "partkoma tante" Daļa Grībauskaite, kuras vecmodīgā frizūra uzreiz atdzīvina piemiņā padomju nelaipnās pārdevējas. Ar tādiem simboliem kā Daļa Poļikarpovna, Baltija nekad neatgūs kādreizējo pievilcību un tūristu mīlestību krievu acīs. Ilgais ceļš kāpās ir beidzies," - noslēdza autors.