Mūsdienās cilvēka attiecībās ar telefonu ir iezīmējies jauns līmenis. Cilvēks aizvien vairāk iegrimst telefonā, telefons iegrimst cilvēkā. Dažus vēl veca paraduma dēļ citi cilvēki traucē, taču tie laiki aiziet. Agrāk vajadzēja ieskatīties acīs, pavērot žestus, skatīties, ko dara draugi. Tagad atliek tikai uzmest aci svešam ekrānam, un daudz kas noskaidrojas. Vienkārši, ērti, XXI gadsimts, atgādināja radio Sputnik autors Pjotrs Maļejevs.
Taču ērtības sagādā arī zināmas neērtības. Dažs labs pārdzīvo, ka viņu izsekos, cits – ka jau ir izsekojuši. Aparātiņš ir kļuvis tuvāks nekā cilvēks, un nākas pasargāt to, ko tas dara. Turklāt visapkārt ir dažādi ļautiņi – nav nemaz tik grūti ielīst un uzzināt daudz ko personisku un juridiski svarīgu. Tāpēc Eiropā pieņemts daudz dažādu juridisku aktu: telefonam un cilvēkam nekas daudz nav mainījies, bet valsts mokās un izlokās. Daudzi jau apstiprinājuši visādus grozījumus. Piemēram, Latvija nolēmusi, ka valstij ir tiesības izmantot mobilo operatoru datus statistikas datu vākšanai.
Tiklīdz tie stājās spēkā, statistiķi bija klāt pie mobilajiem operatoriem ar pieprasījumiem. Sak, kas mums te būtu no jums vajadzīgs? Nu tā: gribam zināt par telefonu pārvietošanos: kurp iet, kur sēž, kur atpūšas, kur nakšņo. Ka to saprast – kāpēc? Kā tad mums, piemēram, cilvēkus skaitīt? Mēs pieskaitījām abonentu, bet viņš no Latvijas ir aizbraucis un kaut kur ložņā. Vai, piemēram, viņam ir kāds punkts, kurp viņš pastāvīgi braukā. Bet mums taču jāaprēķina transporta plūsmas. Vai varbūt kāds tūrists ieradies – vajag taču paskatīties, kur viņš klaiņo, kas viņu interesē. Kā redzat, viss notiek ar labiem nodomiem, viss taču notiek cilvēku labā, kāpēc jūs tā?
Bet aizdomīgie operatori acīs neskatās, atgādina par konfidencialitāti. Mēs, sak, neredzam, ka mērķi būtu precīzi un skaidri. Dažreiz varbūt pat redzam, taču pavisam ne tos mērķus. Teikto saprotam, bet realitāte taču draud ar tiesu prasībām un skandāliem. Klienti varbūt ir dumji, taču mums viņi ir dārgi.
Sarosījās aizdomīgie cilvēki. Sak, vai tad jūs mūs par galīgiem muļķiem turat? Ja gribat skaitīt, skaitiet, bet nevajag bāzt degunu maršrutos. Tā nav jūsu darīšana, ko es daru. Citādi taču var vēl saprast, par ko cilvēks domā, ar ko tiekas, ar ko, atvainojiet, guļ.
Pieredzējuša operatīvā darbinieka acs vai pat vienkārša moderna programma uzzīmēs visu portretu no pārvietošanās maršrutiem, acumirklī visu personisko dzīvi izvilks dienas gaismā. Te cilvēki mīļāko no tuviniekiem slēpj, bet valsts taču viņiem nav nekāds tuvinieks, lai tik dziļi ielaistu savā dzīvē. Kur ir brīvība, biedri? Kur ir taisnīgums godīgiem nodokļu maksātājiem?
