Ja kaut kur tiktu rīkoti jezuītiskas loģikas konkursi, iespējams, igauņu politiķi tajos būtu starp uzvarētājiem. Viņiem tas ir tīrais sīkums: nosaukt melnu par baltu, augstu – par karstu. Tiesa, talants acumirklī pagaist, tiklīdz šī loģika vēršas pret viņiem pašiem, portālā Sputnik Igaunija atgādināja autors Nikolajs Filonovs.
Nav tiesību uz alternatīvu!
Nu jau visiem ir skaidrs, ka Igaunijas parlamenta partijas ir vienisprātis: krieviem Igaunijā nevar būt tiesības uz mācībām dzimtajā valodā valsts skolās. Partiju programmās atšķiras tikai krievvalodīgās izglītības likvidācijas termiņi un daži ārējie atribūti, piemēram, iespēja saglabāt fakultatīvus kursus krievu valodā.
Ja tā, tad arī politiskā retorika ir pilnībā pakļauta minētā mērķa īstenošanai. Pašu krievvalodīgo viedoklim nav nekādas nozīmes (angažētas aptaujas nav skaitāmas), tāpat kā realitātei.
Taču arī tēzei par kvalitatīvas izglītības garantēšanu igauņu valodā, ko politiķi atkārto kā mantru, nav nekādas nozīmes, jo arī tagad krievvalodīgie vecāki var mierīgi sūtīt bērnus skolās, kur mācības notiek igauņu valodā.
Cita lieta ir tā, ka par krievu bērniem tur ne vienmēr priecājas, jo tas kaitē mācību procesam. Taču grūti saprast, kā tas saistīts ar faktu, ka bērniem vēl ir iespējas mācīties dzimtajā valodā. Ja valsts mērķis ir jebkādiem paņēmieniem garantēt bērniem izglītību valsts valodā, varētu ar vienkāršu likumu pavēlēt igauņu skolām uzņemt visus interesentus. Taču nekā nebija! Kā jau teikts, "labā" loģika nekavējoties pāriet aizsardzībā, tiklīdz runa ir par "savu ādu". Vai tad var radīt problēmas pašu bērniem? Par to tak var zaudēt mandātu!
Tātad vienīgā iespēja, kā demonstrēt vēlētājam savu "patriotismu", - likt krievu bērniem mācīties igauņu valodā viņu pašu skolās. Tas ir, garantēt ģimnāzijas izglītību valsts valodā, atņemot krievvalodīgajiem izvēli.
Gribēšana pret realitāti
Vai jums nešķiet, ka izglītības kvalitātes kritērijs nepārptotami nav likts pirmajā vietā? Ņemot vērā arī igauņu tautības pedagogu milzīgo deficītu pat pašreizējās krievu ģimnāzijās, kuri cenšas daļu priekšmetu mācīt igauņu valodā, politiķu "gribēšana" sašķīst pret reālo situāciju.
Un tomēr viņi sapņo par izglītības igauniskošanu un atsaucas uz Konstitūcijas prembulu, kas pasludina "igauņu valodas un igauņu kultūras saglabāšanu cauri gadsimtiem".
Es nespēju saprast, kāpēc sava valoda un kultūra ir jāglabā, piespiežot citas tautas pārstāvjus to apgūt un lietot?
Manuprāt, tāda pieeja ilgtermiņā perspektīvā radīs īstus draudus valodai, jo tik un tā neizdosies asimilēt tautu, kuras valoda ir miljoniem lielās kaimiņvalsts tautas valoda. Toties viņus sadusmot un noskaņot naidīgi – tas gan izdosies.
Par daudz "labumu"
Jāpiebilst, ka pēdējā laikā pārāk daudzi notikumi tiek dēvēti par "labumu krievvalodīgajiem". Valodas inspekcijas pārbaudes esot labums, jo ik tā tiek stimulēts ātrāks "ieaugšanas" process igauņu sabiedrībā; pelēkās pases arī esot labums, jo tādējādi Igaunijas valsts esot gandrīz "piedevusi" vietējiem krieviem padomju "okupāciju".
Un kādu labumu nes propagandiskās pārraides un pamācības no integrācijas teicamnieku puses, kuri pūlas pārliecināt: visās Igaunijas nelaimēs vainojama Krievija un Krievi! Un par to visu jāsaka paldies.
Paldies jums, dārgie igauņu politiķi, par rūpēm un mūsu laimīgo tagadni! Mēs paturēsim prātā jūsu rūpes! Un mūsu bērni arī iegaumēs.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
