RĪGA, 25. februāris – Sputnik. Lietuva var samaksāt 300 miljonus eiro Eiropas Savienībai, ja netiks iesniegts nacionālais plāns gaisa piesārņojuma samazināšanas jautājumā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz LRT.
Plāns paredzēts ES direktīvas īstenošanai, kas uzdod dalībvalstīm izstrādāt, pieņemt un īstenot nacionālās programmas gaisa piesārņojuma kontrolei, lai ierobežotu ikgadējos sārņvielu izmešus atmosfērā.
Direktīva prasa izstrādāt un pieņemt minētos normatīvos aktus 2019. gada pirmajā ceturksnī, tāpēc Lietuvai atlicis tikai nedaudz laika.
Atzīmēts, ka plānu sagatavojusi nevis Lietuvas Vides ministrija, bet gan kompānija Smart Continent LT, kas atklātā konkursā piedāvājusi lētāko iespēju izpildīt saistības ES priekšā.
Kompānijas menedžeris Andrijauss Jeržinskis pastāstīja, ka plāna izstrādē piedalījusies Transporta un sakaru ministrija un vairāki privātie uzņēmumi.
Vides aizsardzības aģentūras Gaisa kvalitātes vērtējuma nodaļas vadītāja Zita Šilene atzīmēja, ka gaisa kvalitātes kontrole Lietuvā tiek veikta kopš 2002. gada.
"Ir tīrākas valstis, piemēram, dažos gadījumos – Skandināvijas valstis vai Īrija. Taču Lietuva ir tīrāka nekā Polija, Itālija, Rumānija, Bulgārija vai pat tik lielas valstis kā Vācija, Francija un Spānija. Šīm valstīm ir lielāks skaits problēmu nekā Lietuvai," – uzsvēra Šilene.
Speciāliste atzīmēja, ka visi valsts iedzīvotāji ir atbildīgi par valsts tīrību. Izrādās, neatkarīgi no tā, kur tiek izmestas sārņvielas, tās var pārvietoties tūkstošiem kilometru attālumā gan Lietuvā, gan kaimiņvalstīs.
Laika posmā no 2020. līdz 2030. gadam ES nospraudusi papildu mērķus gaisa piesārņojuma samazināšanas jautājumā. Piemēram, būs nepieciešams samazināt cietu daļiņu saturu gaisā vēl par 36%, slāpekļa oksīda daudzumu – vēl par 51%.
Rudenī Vides ministrija vērsās pie visām Lietuvas pašvaldībām ar brīdinājumu par gaisa piesārņojuma līmeņa pieaugumu.
Valsts ekoloģiskā monitoringa rezultātā saņemtie dati apliecināja, ka cieto daļiņu saturs gaisā pieaudzis.
Īpaši sarežģīta situācija ir Klaipēdā, jo pilsēta ir viens no rūpniecības centriem valstī. Šeit vietējie iedzīvotāji pastāvīgi vēršas pie varasiestādēm ar sūdzībām un pat organizē mītiņus ar prasību Lietuvas valdībai pievērst uzmanību ekoloģiskajai situācijai apgabalā.
