No Rēzeknes peļņā aizbrauc daudzstāvu mājām

© Sputnik / Александр Кондратюк / Pāriet pie fotobankasРубка леса
Рубка леса - Sputnik Latvija
Latvieši ir gatavi braukt pat uz mežizstrādi Arhangeļskas apgabalā un strādāt tur pēc dežūrmaiņu metodes.

RĪGA, 22. februāris – Sputnik. Ja 1990. gadā Rēzeknē dzīvoja 42 832 cilvēki, tad 2018. gadā – 28 156 cilvēki. Kādēļ pilsētas iedzīvotāji brauc prom uz Rīgu vai ārzemēm, raksta Press.lv.

Vilciens Maskava – Rīga, kurš brauc cauri Rēzeknei, ļauj pilsētas iedzīvotājiem nokļūt līdz Latvijas galvaspilsētai vien 3 stundu 10 minūšu laikā.

Даугавпилс - Sputnik Latvija
Latgales ekonomiskā zona: mirāža vai glābiņš

"Pie mums cilvēki brauc prom veselām daudzstāvu mājām. Un ja sākumā peļņas nolūkos prom brauca tikai jaunieši un nobrieduši cilvēki, tad tagad daudzi no tiem ved prom pat savus vecāka gadagājuma vecākus. Beigās dzīvokļi daudzstāvu mājās stāv tukši, vien dažviet palikušas vecmāmiņas un vectēvi," - pastāstīja izdevuma sarunas biedre.

Viņa piebilda, ka viņas mazmeita pērn pabeidza skolu, un visi, kas mācījās kopā ar viņu, aizbraukuši no Rēzeknes.

"Nedaudzi devās uz Rīgu, taču lielākā daļa – uz ārzemēm: kāds uz rietumiem, kāds uz austrumiem. Darba nav, bet par to, ko piedāvā, maksā kapeikas," - pasūdzējās sieviete.

Izdevuma žurnālisti izbrauca arī ar vilcienu, kurš dodas pretējā maršrutā, no Rīgas uz Maskavu. Rēzeknē sastāvā iekāpa vīrietis, kurš strādā Arhangeļskas apgabalā par meža iekrāvēju mežizstrādē pēc dežūrdarba metodes.

Alga un darba nosacījumi viņu apmierina. Turklāt Krievijā augsti vērtē Latvijas strādniekus par strādīgumu un kaitīgo ieradumu trūkumu.

Врач за работой - Sputnik Latvija
Pārvākšanās uz Rēzekni par 13 tūkstošiem eiro: mediķus sauc uz reģioniem

"Mēs neplostojam, kā vietējie," - paskaidroja ceļabiedrs. Taču pārvākties uz pastāvīgu dzīvesvietu viņš negrasās. Darbs pēc darba vīzas viņu pilnībā apmierina, savukārt Rēzeknē viņam palikusi sieva, bērns un vecāki-pensionāri

Saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem datiem, kuri publicēti Rēzeknes pilsētas domes mājaslapā, norādīts, ka vidējā alga 2016. gadā sabiedriskajā sektorā sastādīja 497 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Runa nav par personām, kuras saņem algu no valsts budžeta, – ierēdņiem.

Pilsētā saglabājas viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem valstī. 2018. gada beigās, saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, Rēzeknē uzskaitē atradās 1573 bezdarbnieki, jeb 9,1% darbspējīgo, savukārt Rēzeknes novadā – 2602 cilvēki, jeb 16%.

Kas noticis ar rūpniecību

Kopš Krievija sākusi novirzīt kravas no Baltijas valstu ostām uz savām, cauri stacijām Rēzekne 1 un Rēzekne 2 iziet arvien mazāk dzelzceļa sastāvu. Ievērojamu kravu plūsmas daļu Latvijas ostās veido baltkrievu kravas, kuras iet cauri Daugavpilij.

Turklāt 2003. gadā tika izveidota Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona (SEZ), kuras ietvaros investoriem, kuri atver tajā savus uzņēmumus, tika piešķirti dažādi nodokļu atvieglojumi. Ja sākumā tajā ietilpa 11 firmas, tad 2005. gada pirmajā pusgadā to skaits samazinājās līdz septiņām.

2018. gadā Rēzeknes SEZ uzņēmumos strādājuši vien 845 cilvēki.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала