RĪGA, 21. februāris – Sputnik. Saeimā iesniegta sabiedrības iniciatīva par normālas darba nedēļas saīsināšanu no 40 līdz 32 stundām. Trešdien, 20. februārī, sēdes laikā šo ierosinājumu apsprieda attiecīgajā Saeimas komisijā, raksta Skaties.lv.
Šobrīd Darba likums paredz, ka normālajam darba laikam nav jāpārsniedz 8 stundas dienā, 40 stundas nedēļā.
Iniciatīvas autori portālā Manabalss.lv piedāvāja sekot Skandināvijas un citu valstu piemēram, kur normālais darba laiks nedēļā sastāda 32 stundas. Dažu gadu laikā petīciju parakstījuši vairāk nekā 11 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
Taču ekspertiem ir vienbalsīgs viedoklis, ka Latvijā šāda ideja pagaidām nav īstenojama, jo darba nedēļas saīsināšana negatīvi ietekmēs ekonomikas attīstību un IKP izaugsmi.
Kā skaidro Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle, šāds ierosinājums samazinās mazo uzņēmumu iespējas maksāt pienācīgu algu, savukārt valsts budžets nesaņems pietiekamus nodokļu ienākumus, jo tiks saražots mazāk produkcijas, līdz ar ko valstij būs mazāk iespēju palielināt pensijas un uzlabot citu budžeta izdevumu kategoriju finansējumu.
"Ja vēl šis atalgojums samazinās, tad, iespējams, ir jārunā par minimālās algas samazinājumu. Šis samazinātais atalgojums atspoguļosies uz nomaksātajiem nodokļiem un, tai skaitā, uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, un mēs pensionāriem nevarēsim kā valsts pateikt – mēs jums nemaksāsim par pilnu mēnesi, jo mums nesanāk," - atzīmēja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.
Tāpat Labklājības ministrijā uzsvēra, ka pāreja no 8 uz 6,4 darba stundām dienā stimulēs nelegālo nodarbinātību, jo, lai nodrošinātu esošo produktivitāti, darbinieki jebkurā gadījumā strādās virsstundas un, visticamāk, vienosies par aplokšņu algām.
Taču Latvijas Brīvo arodbiedrību apvienībā domā savādāk – darba stundu skaitu var samazināt, taču ne visās nozarēs.
"Darba laika samazināšana nenozīmē, ka būtu jāsamazina arī darba samaksa, un visveiksmīgākais veids, kā šo risināt kompleksi, – ir koplīgumi gan uzņēmumā, gan nozarē balstoties uz Skandināvijas piemēru, uz Austrijas… un tajās nozarēs, kur tas ir iespējams," - skaidro apvienības priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa.
Iniciatīvas detalizētākai apspriešanai atbildīgā komisija nolēma iesniegt to sociālo partneru izskatīšanai Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvaros.
