RĪGA, 21. februāris – Sputnik. Prokurori kritiski vērtē tieslietu ministra Jāņa Bordāna nolūku sarīkot visaptverošu tieslietu sistēmas auditu – šāda pozīcija izskanēja ikgadējā augstākās tiesas prokuroru sanāksmē.
Pastāv aizdomas, ka audita slēptais mērķis ir iztīrīt esošo politisko eliti no nevēlamām amatpersonām, raksta skaties.lv.
Auditā kā tādā prokurori nesaskata neko sliktu. Jautājums ir citā lietā: ar kādu nolūku tiek rīkots audits un ko ar tā palīdzību cenšas panākt. Ņemot vērā informācijas trūkumu par to, kā tas notiks, prokurori ar bažām uztver Bordāna iniciatīvu.
Jāņem vērā, ka Tieslietu ministrija – tā ir izpildvaras iestāde, bet prokuratūra pieder tiesu varai. Tie ir divi dažādi varas atzari, tāpēc audits jāveic tā, lai neapdraudētu tiesu varas neatkarību, atzīmēja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Politiķi izsaka domas, ka Kalnmeiers varētu nenoturēties ieņemamajā amatā līdz pilnvaru termiņa beigām 2020. gada jūlijā.
"Uz patreizējo brīdi nesaskatu tādus rupjus pārkāpumus, kādus es būtu pieļāvis, lai risinātu jautājumu par manu atbrīvošanu no amata. Tas, ka darbā ir trūkumi, nenoliedzami. Nedomāju, ka valstī ir kāds vadītājs, kuram nevar atrast kādu nepilnību, trūkumu, pieļautu kļūdu. Es neesmu izņēmums, pilnīgi noteikti," - atzīmēja Kalnmeiers.
Valsts kontrole jau ir veikusi prokuratūras pārbaudi Valsts policijas darba izvērtēšanas ietvaros. Attiecībā uz ģenerālprokurora pārbaudi un maiņu jāsaka, ka šī procedūra ir visnotaļ sarežģīta, lai pasargātu tiesu varas amatpersonu no politiska spiediena.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs arī uzskata, ka ir bijis pietiekami daudz tiesu sistēmas darba pētījumu un diez vai kaut kam izdevies paskriet garām to uzmanībai. Tāpēc viņš apšauba visaptveroša tieslietu sistēmas audita lietderīgumu.
