Polija 13. februārī parakstīja līgumu ar Vašingtonu par 20 reaktīvo sistēmu HIMARS iegādi kopā ar munīciju par kopējo summu 414 miljonu dolāru apmērā. Amerikāņu raķetes Polijai nepieciešamas, lai organizētu hipotētisku kontroli Baltijas reģionā jūrā un uz sauszemes, kā arī ģeopolitiskās ietekmes atjaunošanai Eiropā, sarunā radio Sputnik pastāstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko.
Militārā spēka pasaules reitingā Polija ieņem 22. vietu starp Alžīru un Austrāliju (8. vietu Eiropā). Spēku acīmredzami nepietiek, lai audzētu ietekmi kontinentā, taču šī ideja ir pārņēmusi Varšavu, un tā nežēlo naudu bruņojuma uzlabošanai.
Ko Polija saņem par savu naudu?
Pirmkārt, 20 bruņumašīnas Stewart & Stevenson ar nomaināmajiem transporta un palaišanas konteineriem. Tāda tipa bruņotās kravas automašīnas izsolē internetā tiek pārdotas par 20-30 tūkstošiem dolāru.
Būtu saprātīgi pieļaut, ka jaunas automašīnas Polijai izmaksās ne vairāk kā 500 tūkstošus dolāru, tātad par 400 miljoniem dolāru Varšava nopirks precīzas raķetes. No darbības rādiusa un efektivitātes viedokļa tās vēl nav spārnotās raķetes Tomahawk, ko poļi grib nopirkt kopš 2015. gada, tomēr bruņojums tik un tā ir spēcīgs.
Faktiski Polija saņems Krievijas kompleksa "Iskander" amerikāņu analogu un iespēju uzbrukt no savas teritorijas (hipotētiski – ar pašu amerikāņu kodolgalviņām) Kaļiņingradai un Pleskavai.
Militārā pielietojuma īpatnības
Sistēma HIMARS izstrādāta jūras kājnieku, gaisa desanta spēku un ātrās reaģēšanas spēku vienībām kompaktā iepakojumā – transportēšanai pa gaisu uz jebkuru karadarbības zonu. Tas ir uzbrukuma bruņojums.
Sistēmas HIMARS nomaināmos vienreizējās lietošanas konteinerus iespējams aprīkot ar vairāku tipu nevadāmajiem un vadāmajiem reaktīvajiem lādiņiem ar darbības rādiusu līdz 40 kilometriem, un tā nebūt nav interesantākā īpatnība.
Daudz lielāku uzmanību pelnījis operatīvi taktiskā kompleksa ATACMS kaujas variants ar vadāmajām raķetēm MGM 164, kura darbības rādiuss sasniedz 500 kilometrus. Jāpiebilst, ka attālums no Polijas līdz Kaļiņingradai nesasniedz 50 kilometrus, bet Krievijas JKF bāze Baltijskā atrodas vēl tuvāk.
Polijas pirkums ir jānovērtē aukstasinīgi, jo operatīvi taktiskais raķešu komplekss ATACMS (Army Tactical Missile System) paredzēts nelielu mērķu – komandpunktu, raķešu starta iekārtu, PGA objektu, sakaru punktu, munīcijas un degvielas noliktavu likvidācijai pretinieka aizmugurē jebkādos laika apstākļos, jebkādā laikā. Sistēma izmēģināta kaujas apstākļos Irākā un Afganistānā.
Divdesmit mobilās iekārtas HIMARS ar nezināmu skaitu raķešu slēgtos konteineros, protams, Maskavā ir pamanītas un neapšaubāmi pastiprinās militāro spriedzi Eiropā. Ņemot vērā ASV izstāšanos no Līguma INF, iespējams pieļaut, ka transportēšanas un palaišanas konteineros, ir jaunas raķetes, kuru darbības attālums pārsniedz 500 kilometrus.
Dzinēji kliedz, suņi rej līdz trakumam
NATO austrumu flangu neapdraud ne Baltkrievija, ne Krievija, tāpēc Varšavas lēmums iegādāties amerikāņu mobilās sistēmas HIMARS izskatās kā izaicinājums, iespējams, pat alianses atklāta gatavošanās agresijai.
Raķešu sistēmas izmēģinājumi Baltijas reģionā notika jau 2016. gada vasarā, kad ASV kara transporta lidmašīna nogādāja Igaunijā divas iekārtas HIMARS mērķu likvidācijai poligonā mācību Saber Strike ietvaros. Cenšoties atgūt ģeopolitisko ietekmi, kāda tai bija XVII gs. sākumā, Polija apsteidz tuvākos konkurentus Eiropā.
Varšava sapņo "projicēt spēku" uz austrumiem no alianses austrumu robežām. Un Polijas vārdus par to, ka tikšot izjaukti Krievijas plāni noturēt jūras ceļus, Krievijas Valsts dome jau novērtēja vienā vārdā – "muļķības".
Vienlaikus igauņi uzstāda uz robežas ar Krieviju trīs radara torņus un nikni pieprasa Pentagona klātbūtni reģionā. NATO iznīcinātāji turpina lidojumus Igaunijas gaisa telpā nelielā augstumā, izbiedējot retos iedzīvotājus (valstī palikuši apmēram 1,3 milj. cilvēku). Piekrastes ūdeņus pamet pat brētliņas.
Lietuva, kurā iedzīvotāju ir divreiz vairāk, pilnā balsī sauc Krieviju par kolektīvo Rietumu galveno ienaidnieku un visiem spēkiem stiprina Ļubļinā dislocēto Lietuvas, Polijas un Ukrainas brigādi.
Latvijas valdība steigšus atrisināja domstarpības ar Lietuvu par navigāciju Baltijas jūras gaisa telpā, un 12. februārī organizēja slēgtu sēdi jautājumā par attiecībām ar Krieviju. Par tām var spriest, vērojot alianses militāro manevru sēriju, kas notiks Latvijā pavasarī un vasarā. Iespējams, iedzīvotājiem (to skaits sarucis līdz 1,885 milj. cilvēku) tas nepatīk, taču demokrātijas aizsardzība no "visuma ļaunuma" prasa upurus.
Domājams par "Krievijas savaldīšanas" kārtējo posmu kļūs vidēja darbības rādiusa kodolraķešu nekontrolēta izvietošana Polijā un Baltijas valstīs. Kaut kāda iemesla dēļ amerikāņu arsenālos taču glabājas 545 kodolgalviņas W-80-0 ar jaudu 0,3–170 kilotonnu apjomā. Ja 200 no tām – taktiskās aviācijas bumbas В-61-3 iekļautas bruņojumā, pārējās 345 pusizjauktas gaida savu stundu un savus mērķus Austrumeiropā.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
