Sāksim ar ziņām. BBC producents Riams Dalati, kurš Twitter tīklā uzrakstīja šo to lieku, slēdzis savu lapu nepiederošām personām, atzīmēja RIA Novosti autors Viktors Marahovskis.
Atgādināsim: iepriekš Lielbritānijas mediju korporācijas darbinieks publicēja pāris tvītus par slaveno Gāzes Uzbrukumu Dumas pilsētā. Tiem, kas aizmirsuši: lielais uzbrukums notika pagājušā gada pavasarī. Pēc apvienoto Rietumu domām, Sīrijas armijas helikopteri uzbruka pilsētai, ko aizsargāja "Džeiš-al-Islam"* kaujinieki, izgāza pār to "divas mucas hlorīna" vai "divas kasešu bumbas", vai pat "zarīna lādiņus" (tas atkarīgs no informācijas avota). Gājuši bojā 70 cilvēki.
Nozieguma pierādījumam kinokompānija "Baltās ķiveres" publicēja aizkustinošu slimnīcā uzfilmētu ierakstu, kurā ārsti drudžaini aplej ar ūdeni saindētos bērnus un pūlas glābt viņu dzīvības.
Par šo noziegumu veselu nedēļu klaigāja visi mediji un publicēja "ķiveru" ierakstu kadrus ar pusdzīvajiem mazuļiem.
Notikumu stingri un ar aukstām taisnīgām dusmām komentēja vispasaules brīvības līderi – sākot no Trampa līdz pēdējam Makronam.
Nedēļu vēlāk ASV, Francija un Lielbritānija par to draudzīgi apšaudīja Sīriju ar raķetēm. Arī šis uzbrukums izpelnījās slavu, jo cieta totālu izgāšanos pēc Sīrijas un Krievijas vārdiem un nesa totālus panākumus – pēc ASV vārdiem.
Aptuveni desmit dienas vēlāk Hāgā ieradās delegācija – 17 cilvēki, kuri piedalījās slavenajā kinofilmā Dumā, ieskaitot zēnu, ko kameras priekšā glāba no nāves. Viņi pastāstīja, ka nekāda uzbrukuma nebija, bija tikai filma. Zēns pastāstīja, kā onkuļi no "Baltajām ķiverēm", tolaik pilsētā saimniekojošo kaujinieku draugi, samaksāja viņam ar vīģēm un nez kāpēc aplaistīja ar ūdeni slimnīcas ēkā.
Tomēr brīfingu ignorēja visas mūsdienīgās valstis, jo to organizēja melīgā Krievija.
Pagāja mēneši. Un beidzot producents Dalati piesardzīgi atzina: "Pēc sešus mēnešus ilgas izmeklēšanas var droši teikt: aina slimnīcā bija inscenēta. Tur neviens nav gājis bojā." Tiesa, viņš steigšus piebilda: "Uzbrukums BIJA. Zarīns netika izmantots. Mums jāgaida OPCW slēdziens, kas apliecinās, ka pielietots hlorīns vai kaut kas cits."
Pēc tam viņš ātri aptvēra, ka pat to uzrakstījis lieki, un viņa lapa kļuva "privāta". Uz nekaunīgo krievu mediju jautājumiem BBC caur zobiem noņurdēja, ka tas "bija darbinieka personiskais viedoklis".
Bet tagad – pats galvenais. Un pats skumjākais.
Google News norāda, ka par producenta atklātības lēkmi ziņoja:
- Krievijas mediji
- RT
- Sputnik
- dažas nelielielas horvātu, serbu un pakistāņu vietnes
- un vairāk neviens.
Protams, prātā nāk: nu, viltojums. Padomāt tik: tā dēļ pret valsti, kurai jau tāpat neklājas viegli, tika izšautas simt raķetes. Tas taču bija sen. Publiku tas vairs neinteresē, publika vēlas aktuālākas ziņas. Cita viltojuma dēļ tika sagrauta visa Irāka, ko tad tagad iesākt – pārdzīvot, vai?
Taču lieta tāda, ka BBC varēja arī publicēt darbinieka izmeklēšanas rezultātus, piemēram, kaut kur slejā "Viedoklis". To pašu varēja izdarīt arī visi pārējie resursi, kuri gadu iepriekš klaigāja par Putina un Asada Baismīgo Noziegumu. It kā informācija tiek apgāzta, taču tā nenodarītu nekādu kaitējumu informatīvi propagandiskajai pasaules ainai, ko ražo pazīstamākie mediji.
Lieta tāda, ka mēs dzīvojam laikmetā, kad no pagājušajiem gadiem atnākušās paliekas, tādas kā "informācijas atsaukšana medijos", vairs nemaz nav aktuālas, tās zaudējušas jēgu.
Tikai tālajā XX gadsimtā, kad pilsonis vidēji abonēja vienu vienīgu avīzi ("Times" vai "Vremja", "Zeitung" vai "Le Temps"), tā varēja vispirms nākt klajā ar virsrakstu "Ivanovs nogalinājis Petrovu", bet nākamajā dienā atsaukt teikto: "Ivanovs nav nogalinājis Petrovu". Un Ivanovs varēja staigāt pa pilsētu, zinādams, ka lielākās viņa līdzpilsoņu daļas acīs viņa gods nav aptraipīts.
Bet tagad realitāte mediju rokās ir sliktāka nekā plastilīns. Tā vienlaikus ir gan smilšu pils, gan jūras viļņi, kas izskalo būves pamatus. Auditorijas atmiņā "pastāv" tikai tas, kas pastāvīgi tajā iespiežas. Tiklīdz atgādinājumi vājināsies, atmiņā zudīs pat tas, ko šķietami aizmirst nav iespējams. Un gluži pretēji: vairākus gadus bombardējiet, teiksim, padomju kareivju, Ukrainas atbrīvotāju pēctečus ar mākslīgu realitāti, un viņi ar aizrautīgu lepnumu sāks dēvēt sevi par banderoviešiem.
Uzbrukums Dumā bija inscenēts? Pamēģiniet kādas Eiropas pilsētas ielās apturēt kādu cilvēku, kurš 2018. gada aprīlī šausminājās televizora priekšā un čukstēja lāstus Asadam. Pasakiet viņam, ka uzbrukums bija inscenēts. Visticamākais, viņš apjautāsies: "Duma? Piedodiet, kur tas vispār ir?" Viņa atmiņā sēž vispārinātas zināšanas, ka "Sīrijas tirāns Asads apšauda savus pilsoņus ar zarīnu", jo gan pirms "Balto ķiveru" viltojuma, gan pēc "Balto ķiveru" viltojuma viņam tas atkārtots desmitiem reižu.
Principā, tāds ir "XXI gadsimta ierocis": kontrolējama caurteces realitāte, kas izbūvēta cauri katra atsevišķa pilsoņa galvai. Kad cilvēka atmiņa un pasaules uzskats viņam vairs nepieder, kad viņš to kā abonementu saņem plūsmā, tas ir briesmīgāk nekā jebkādas "klimata pārmaiņas".
Starp citu, nevajag domāt, ka arī mēs te (Krievijā – red.) esam pasargāti no "mnemoniskā ieroča", kas kaldina auditorijas realitāti pēc pasūtītāju pieprasījuma. Tā nav. Protams, mūsu valstij ir savi informācijas PGA ieroči, taču tie darbojas tikai pretī lieliem mērķiem. Bet katram mūsu tautietim vismaz reizi dienā iečukst ausī: "neklausies Kremļa propagandu – tā melo. Nelasi valsts medijus – tie melo. Netici viņiem. Tici sensācijām, ko draugi tev pārsūtījuši sociālajā tīklā no kaut kādiem anonīmiem avotiem. Viņi nemelo."
Nē, protams, būtu muļķīgi teikt, ka "Krievijas mediji vienmēr ir patiesi". Kamēr pa federālajiem kanāliem klaiņo ekstrasensi ar Ēģiptes piramīdām, fuflomicīna reklāmas un bezkontakta cīņas meistari, tāda frāze izskatīsies muļķīgi.
Taču Krievija vismaz nevienu neapšauda ar raķetēm, pēc kaut kādiem aprobežotiem televīzijas iestudējumiem. Šo – pašu galveno – faktu neviens nevarēs apstrīdēt.
* Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegta teroristiska organizācija.
