1989. gada 15. februārī noslēdzās padomju karaspēku izvešana no Afganistānas teritorijas. Militārais kontingents atradās islāma republikas teritorijā gandrīz 10 gadus, no 1979. gada decembra. Padomju karaspēki izrādījās iesaistīti pilsoņkarā un pazaudēja, saskaņā ar oficiāliem datiem, 14 427 karavīru. VDK un IeM zaudējumi sastādīja attiecīgi 576 un 28 cilvēki. Ievainoto skaits pārsniedza 53 tūkstošus. Pēc dažādiem vērtējumiem, bojāgājušo afgāņu skaits svārstās no viena līdz diviem miljoniem.
Kā karaspēku izvešanas 30. gadadienas gaidās atcerējās bijušais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, lēmums par padomju karaspēku izvešanu no Afganistānas tika pieņemts pēc daudzām apspriešanām, šo līniju atbalstīja gan politiskā, gan militārā PSRS vadība, gan, kas ir pats galvenais, tauta.
"Lēmums tika pieņemts pēc daudzām apspriedēm," pastāstīja Gorbačovs RIA Novosti intervijā. Pēc viņa sacītā,, kopš paša sākuma visi uzsvēra: "afgāņu problēmai nav militāra risinājuma".
Gorbačovs ir pārliecināts, ka lēmums par padomju militārā kontingenta ievešanu Afganistānā savulaik bijusi kļūda: "Jā, arī šajā vērtējumā nebija domstarpību."
"Un šodien mums ir jābalstās uz ļoti precīzu PSRS Tautas deputātu kongresa rīkojuma formulējumu: lēmums par padomju karaspēku ievešanu Afganistānā 1979. gadā ir pelnījis politisku un morālu nosodījumu," atzīmēja viņš, uzsverot, ka tas nekādā veidā nemeta ēnu uz militārpersonām, kuras izpildīja savus pienākumus.
Bijušais PSRS prezidents atzīmēja, ka ar to pašu rīkojumu kongress uzdeva izstrādāt valsts programmu jautājumu atrisināšanai, kas saistīti ar militārpersonu un bojāgājušo karavīru ģimeņu dzīves sakārtošanu.
