RĪGA, 15. februāris – Sputnik. Latvijas Satversmes tiesa neatcels Saeimas lēmumu par izglītības reformu, saskaņā ar kuru nacionālo minoritāšu skolas pāries uz mācībām tikai latviešu valodā, uzskata tiesību aizstāvis un sabiedrības aktīvists Vladimirs Lindermans, vēsta RIA Novosti.
Iepriekš kļuva zināms, ka Satversmes tiesa (ST) 26. februārī, plkst. 10:00, sāks izskatīt Izglītības likuma grozījumu, kuri paredz pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilstību valsts pamatlikumam.
Attiecīgu iesniegumu ST iesniedza partija "Saskaņa". Partija uzskata, ka Izglītības likuma grozījumi, kuri paredz pilnu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, ir pretrunā ar Satversmes 1., 91., 112. un 114. pantu, kā arī ar Latvijas starptautiskajām saistībām nacionālo minoritāšu aizsardzības jomā.
Lindermans atzīmēja, ka iesniegumu tiesā gatavoja pieredzējuši cilvēktiesību speciālisti un kvalificēti juristi, taču Satversmes tiesa diez vai atcels lēmumu par krievu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā.
"Tas bija konsolidēts visu latvisko partiju lēmums. ST neuzdrošināsies iet pret valsts ideoloģiju. Vienīgais, kas, manuprāt, ir iespējams – lēmuma atcelšana privātskolām, tām var tikt piemēroti atvieglojumi," pateica Lindermans.
2018. gada martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kuri paredz no 2019./2020. mācību gada uzsākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā nacionālo minoritāšu vidusskolas posmā.
2019./2020. mācību gadā 80% mācību latviešu valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020./2021. m.g. – 7. un 8. klasēs, savukārt 2021./2022. m.g. – jau visā noslēdzošajā pamatskolas posmā. Vidusskolā 2020./2021. mācību gadā pilnībā valsts valodā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, pēc gada – visas klases.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra reformu ārkārtīgi negatīvi, notikuši vairāki protesta mītiņi. Tostarp vecāki pauda raizes par izglītības kvalitāti, kuru iegūs viņu bērni pēc reformas stāšanās spēkā, – raizes izraisa skolotāju trūkums, kuri spēj ātri pāriet no pasniegšanas krievu valodā un latviešu valodu.
Krievijas varasiestādes negatīvi attiecas pret Latvijas Izglītības ministrijas centieniem iznīdēt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistīja ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā.
