RĪGA, 14. februāris – Sputnik. Viena no iespējām papildināt Latvijas veselības aprūpes nozares budžetu ir "piestādīt rēķinu" par emigrantu ārstēšanu, uzskata Veselības ministrijas jaunā vadītāja Ilze Viņķele, vēsta LTV.
Ministre paskaidroja, ka tūkstošiem Latvijas pilsoņu dzīvo ārzemēs, strādā tur, maksā nodokļus, taču nereti izvēlas ārstēties Latvijā. Savu vārdu apstiprināšanai ministre minēja statistikas datus. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) bāzē reģistrēti 2,2 miljoni iedzīvotāju, taču tautas skaitīšanas rezultāti rāda pavisam citus skaitļus. "Saliekot kopā - 400 tūkstoši [cilvēku] dzīvo ārpus Latvijas. No tiem 70 tūkstoši ir PMLP deklarējušies kā citas valsts nodokļu rezidenti. Savukārt 130 tūkstoši pērn vismaz vienu reizi ir izmantojuši Latvijā apmaksātus veselības pakalpojumus," - pateica Viņķele. Iznāk, ka Latvijas nodokļu maksātāji apmaksā medicīnas pakalpojumus arī tiem, kas aizbraucis uz ārzemēm un maksā nodokļus tur, pateica ministre.
"Latvija var izrakstīt rēķinu par pakalpojumiem tai valstij, kur tiek maksāti nodokļi. Tas netiek praktizēts," - pateica Viņķele. Pēc viņas sacītā, Latvija nomaksājusi 8-9 miljonus eiro citām Eiropas Savienības valstīm, kur tās pilsoņi ir saņēmuši medicīnas pakalpojumus.
Viņķele uzstāj, ka valstij jāveic darbs ar mērķi, lai latvieši, kuri maksā nodokļus citās valstīs, reģistrējas PMLP.
"Jautājums - kādēļ mēs neesam izdarījuši šo mājasdarbu? Kādēļ 400 tūkstoši maksā nodokļus citā valstī, lai arī likums liek viņiem deklarēties? Šādā ceļā mēs varētu dabūt 12 miljonus eiro," - paziņoja ministre.
Tāpat viņa kārtējo reizi uzsvēra, ka uzskata medicīnas pakalpojumu iedalīšanu Latvijā divos grozos par nepieļaujamu.
"Tā ir dalīšana pirmās un otrās klases cilvēkos un ārstu padarīšana par nodokļu inspektoriem. Es ceru pārliecināt kolēģus, ka jāatsakās no idejas par diviem groziem," - pateica Viņķele.
Kopš 1. janvāra Latvijā bija jāstājas spēkā tā dēvētajai divu grozu sistēmai, kura saista piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem ar sociālā nodokļa nomaksu. Taču atbildīgās iestādes nespēja sakārtot datubāžu darbu, tādēļ reformu nolēma atlikt uz pusgadu.
Attiecīgu likumprojektu Saeima steidzamā kārtā apstiprināja 17. janvārī, savukārt 22. janvārī to izsludināja Raimonds Vējonis.
