RĪGA, 7. februāris – Sputnik. Jaunais Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apstiprināja, ka no Amerikas pilsonības viņš negrasās atteikties, un politiķis ir pārliecināts, ka pilsonība ne vienmēr ir galvenais lojalitātes rādītājs. Vairas Vīķes-Freibergas un Vairas Paegles piemērs viņu neiedvesmoja.
Saeima 23. janvārī apstiprināja jauno Latvijas valdību, kuru vada Krišjānis Kariņš no partijas "Jaunā Vienotība", kuram, izņemot Latvijas, ir arī Amerikas pilsonība. Pēc Kariņa kļūšanas par Latvijas premjerministru publiskajā telpā vairākkārt tika rosināts jautājums par to, vai politiķim, kurš ieņem tik augstu amatu, būtu jāatsakās no Amerikas pilsonības. Piemēram, kad Vaira Vīķe-Freiberga kļuva par Latvijas prezidenta kandidātu, viņa atteicās no Kanādas pilsonības. No dubultpilsonības atteicās arī Vaira Paegle, kura arī balotējās prezidenta amatam. Un kaut gan viņām to lika darīt likums, bet uz premjerministru tas neattiecas, daudzi uzskata, ka Kariņš varētu brīvprātīgi "nodot" Amerikas pasi.
"Tās ir pilnīgas muļķības. (…) Būdams politiķis, esmu strādājis dažādos vēlētos amatos. Vērtējot manus publiskos izteikumus un balsojumus, katrs var pārliecināties, ka visu šo laiku esmu aizstāvējis tikai un vienīgi Latvijas intereses," pateica Kariņš Latvijas Avīze intervijā, komentējot ziņas par to, ka daži viņu uzskata par vairāk amerikāņu, nevis par Latvijas politiķi.
Pēc viņa domām, ja paskatās uz Latvijas politiķiem kopumā, kļūs skaidrs, ka pilsonība ne vienmēr ir galvenais lojalitātes rādītājs valstij.
"Es nevaru mainīt faktu, kur es esmu uzaudzis, un visi, kas virzīja mani valdības vadītāja amatam, to zināja. Es neuztveru, ka mana dubultpilsonība rada kādus konfliktus. Esmu latvietis, un punkts," pateica Kariņš.
Tāpat premjers komentēja arī citus uzskatus: ka viņam, kā ASV pilsonim, būšot vieglāk atrisināt kaut kādus jautājumu, kas saistīti ar Latvijas un Amerikas attiecībām. Piemēram, tas būtu aktuāli saistībā ar pērnajā gadā radušos banku krīzi.
"Ja tas būtu tik vienkārši, tad jau būtu labi. Latvijai rodas domstarpības, piemēram, ar Vāciju, un atliek vien sameklēt kādu latvieti, kurš uzaudzis Vācijā, un viss kārtībā. Diemžēl politika nav tik vienkārša," pateica Kariņš.
Krišjānis Kariņš piedzima 1964. gada 13. decembrī Vilmingtonā, Delavēras štatā, ASV Amerikas latviešu ģimenē. Viņa vecāki pārvācās uz ASV 20. gadsimta 50. gados no Zviedrijas, kur no Latvijas emigrēja viņu vecāki 1944. gadā.
Kariņš ieguva izglītību ASV. Viņš mācījās Svētā Jāņa koledžā Anapolisā, vēlāk studēja lingvistiku Pensilvānijas Universitātē. ASV Kariņš ieguvis filoloģisko zinātņu doktora grādu.
Uz Latviju Kariņš atbrauca 1994. gadā, kur kādu laiku pasniedza sociolingvistiku Latvijas Universitātē, kā arī nodarbojās ar biznesu, nodibinot kompāniju "Lāču ledus", kura ražo un izplata ledu un saldētos produktus. Kariņš vadīja kompāniju līdz 2002. gadam. Tāpat 1999.-2000. gadā vadīja kompāniju "Formula" (auto tehnikas un orgtehnikas tirdzniecība).
Kariņš bija viens no partijas "Jaunais laiks" dibinātājiem (kura 2010. gadā iegāja blokā "Vienotība", kopš 2018. gada – partija "Jaunā Vienotība"), 2002. gadā un tajā pašā gadā tika ievēlēts Saeimā. Kariņš bija "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs no 2002. līdz 2004. gadam un ekonomikas ministrs Aigara Kalvīša valdībā no 2004. gada decembra līdz 2006. gada aprīlim. 2007. gada martā kļuva par vienu no diviem "Jaunā laika" līderiem (kopā ar Eināru Repši).
2009. gadā Kariņš tika ievēlēts Eiroparlamentā, kur strādāja līdz 2019. gadam (Eiropas Tautas partijas frakcija). Viņš bija Finanšu noziegumu un Ekonomiskās krīzes komitejas priekšsēdētāju vietnieks, Rūpniecības, pētījumu un enerģētikas lietu komitejas un vairāku apakškomiteju loceklis. Tāpat viņš bija Eiropas Tautas partijas Ekonomikas un apkārtējās vides problēmu darba grupas priekšsēdētāja vietnieks.
Kariņš ir precējies, viņa ģimenē ir četri bērni.
