RĪGA, 1. februāris — Sputnik. 91 gadu vecas pacientes tuvinieki bija šokēti par ainu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā: piecas dienas sieviete turēta piesieta pie gultas. Viņas tuvinieki uzskata, ka slimnīcas personāls cietsirdīgi izturējies pret sievieti.
Pacientes meita Aina vērstās telekanāla TV3 programmas "Bez Tabu" redakcijā.
"Mana mamma ir slimnīcā ar lauztu gūžas kaulu. Viņai slimnīcā ir piesietas abas rokas. Mēs katru dienu braucam ciemos pie viņas, vienu roku atsienam. Tad vismaz tā normālāk var dzīvoties. Kā viņu piesien… Man ir grūti runāt!
Kāpēc notiek tāda vardarbība pret vecu cilvēku, kurš nevar sevi aizsargāt? Slimu cilvēku," – sieviete bija šokēta.
Medmāsa tādu apiešanos pamatojusi ar pacienetes neadekvātu uzvedību un atteikusies atbrīvot sirmgalvi. Tāpēc tuvinieki centušies patstāvīgi atraisīt vismaz vienu roku.
Aija ir pārliecināta, ka piemērotāka būtu nomierinošu medikamentu pielietošana un regulāra kontrole.
Ko saka likums
Ārstniecības likums nosaka, ka "ierobežojošus līdzekļus piespiedu kārtā pacientam drīkst piemērot tikai tādā gadījumā, ja pacients stacionēts psihiatriskajā ārstniecības iestādē".
Likums stingri nosaka, kā fiksēt nemierīgu, sevi apdraudošu pacientu psihiatriskajās iestādēs, cik ilgi to drīkst darīt, kā jāuzrauga piesietā pacienta veselības stāvoklis, cita veida ārstniecības iestādēm sagatavotas likumā nenostiprinātas vadlīnijas, kā rīkoties nepieciešamības gadījumā. Citām ārstniecības iestādēm tamlīdzīgas instrukcijas nav sniegtas.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenais ārsts Andrejs Miļčevskis ir pārliecināts, ka pacientes fiksēšana pie gultas bijusi pamatota.
"Ja pacienta uzvedība var veicināt veselības stāvokļa pasliktināšanos, notiek fiksēšana pēc noteiktā standarta [vadlīnijām]. 90 gadus vecajai pacientei, kura iestājās ar smagu traumu, ir arī blakus saslimšanas, kas arī veselības stāvokli pasliktina.
Arī konkrētā trauma rada šoku. Paciente bija agresīva, viņai ir demence. Neapzināti ar nekontrolējamām kustībām var traucēt ārstēšanu.
Viņa nebija fiksēta visas 24 stundas un visu nedēļu. Tika fiksēta uz laiku. Atsēja ik pēc divām stundām, kā to nosaka standarts," – apgalvoja ārsts.
Uz jautājumu, vai bijis nepieciešams pacienti fiksēt visas piecas dienas, kamēr viņa atradās slimnīcā, Miļčevskis apgalvoja, ka par to neesot šaubu, ja tādu risinājumu pacientes drošībai izvēlējies ārstējošais ārsts.
Tāpat galvenais ārsts norāda, ka nomierinošie medikamenti nebūtu pietiekami labs risinājums.
Kāpēc tad nepiesien citā slimnīcā
Pacientes neapmierinātie tuvinieki lūdza nogādāt pacienti citā ārstniecības iestādē Aizkrauklē. Pacientes meita Aija parādīja žurnālistiem video, kurā redzams: viņas māte Aizkraukles iestādē jūtas daudz labāk un nav agresīva, sarunājas un atbild uz jautājumiem, turklāt viņa nav fiksēta pie gultas.
Aija bija pārliecināta, ka māte bija nemierīga Jēkabpils slimnīcā tādēļ, ka bija piesieta.
"Kad viņu ieveda palātā Aizkrauklē, viņa kliedza un bļāva, uztraucoties, ka arī tur viņu sies pie gultas. Tomēr tas, ko es ieraudzīju Aizkraukles slimnīcā, mani patīkami pārsteidza. Rokas viņai nebija piesietas, tajā brīdī tecēja sistēma, roku mierīgi turēja, adekvāti runāja, visu saprata. Nekliedza un nebļāva," – pastāstīja Aija.
Aizkraukles slimnīcas galvenā ārste Ilona Maruse pastāstīja, ka pacientes uzvedība konkrētajā mirklī noteikti nav prasījusi piesiešanu.
"Tas (fiksācija – red.) ir izņēmuma gadījums, kad pacients apdraud sevi un citādāk mēs nevaram nodrošināt viņa drošību vai novērst iespējamo kaitējumu viņa veselībai.
Tādiem gadījumiem mums ir protokols, kā pacientu fiksēt, ik pēc kāda laika novērot, novērtēt, atbrīvot. Viss ir atrunāts procedūrā.
Principā mūsu nostāja ir nesiet. Tas ir pirmais noteikums. Mēs visādi medicīniski un ar novērošanu nodrošinām to, lai pacients nav jāfiksē," – pastāstīja Maruse.
Kad Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenajam ārstam Miļčevskim uzdeva jautājumu, kāpēc Jēkabpilī pacienti sēja pie gultas, bet Aizkraukles dakteriem to nenākas darīt jau kopš pacientes nogādāšanas ārstniecības iestādē, viņš paskaidroja, ka "paciente tika pārvesta (uz Aizkraukli – red.) apmierinošā stāvoklī".
Inspekcija konstatējusi pārkāpumus
Pirms vairākiem gadiem medijos plaši izskanēja stāsts par kādas 86 gadus vecas pacientes piesiešanu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, kur viņa aizvadīja pēdējās dzīves dienas. Tuvinieki toreiz vairākas dienas pēc kārtas konstatēja, ka sirmgalve piesieta pie gultas. Tolaik slimnīcas vadība tāpat attaisnoja piesiešanu ar pacientes nemierīgo. Vadība norādīja, ka fiksēšanas metodi izmanto teju katrā Jēkabpils slimnīcas nodaļā.
Šie argumenti nepārliecināja Veselības inspekciju, kura secināja – ilgstoša piesiešana nebija nepieciešama.
Slimnīcas galvenais ārsts pastāstīja, ka patlaban slimīca nevar sūdzēties par personāla trūkumu, tāpēc tagad pacienti tiek piesieti pašu labumam.
Slimnīcas pārstāvis ieteica tuviniekiem vērsties ar sūdzību Veselības inspekcijā, ja viņi uzskata, ka ārsti kļūdījušies.
Veselības inspekcijā norādīja, ka sūdzības tiek izskatītas, salīdzinot mediķu rīcību ar vadlīnijām, lai gan likumā nav nostiprināta kārtība, kā "parastajās" slimnīcās lietojami ierobežojošie līdzekļi,. Kopš 2015. gada Veselības inspekcija saņēmusi 10 sūdzības par pacientu ierobežošanu, paziņoja inspekcijas pārstāve Dace Roze.
"Dažās no tām ir konstatētas problēmas, kļūdas ārstu darbā, kuru rezultātā tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība.
Pamatotas sūdzības ir mazākā daļa. Fiksēšana vairumā gadījumu ir bijusi pamatota, bet kaut kas līdz galam nav pareizi atrunāts medicīniskajā dokumentācijā, nav fiksēts viss par pacientu uzraudzību, stāvokļa novērtēšanu, nav arī pareizi informēts, kāpēc pacientu vajadzēja piefiksēt.
Runājot ar ārstiem, izpētot dokumentāciju, saprotam, ka šis risinājums pielietots pareiza mērķa vārdā," – konstatēja Roze.
Veselības inspekcija uzskata, ka vadlīnijās noteiktais būtu jāiekļauj arī likumā.
