RĪGA, 30. janvāris – Sputnik. Krievija ir panākusi reālu ietekmi Eiropā, tostarp izmantojot virkni "aģentu" lielo politisko figūru vidū, paziņoja Polijas Radio 24 ēterā Eiroparlamenta poļu deputāts Zdislavs Krasnodebskis.
Parlamentārietis apsūdzēja Austriju un Vāciju saiknē ar KF un nosauca bijušo VFR kancleru Gerhardu Šrēderu par galveno "Kremļa aģentu" Eiropā.
"Jāsaprot, ka dažas valstis, piemēram, Austrija vai Vācija, cieši sadarbojas ar Krieviju – kaut vai enerģētiskās politikas jautājumā. Ja runājam par Krievijas ietekmi, tad te ir runa ne vien par ietekmi uz labējiem vai kreisajiem. Svarīgākais Krievijas ietekmes aģents Eiropā ir Gerhards Šrēders," paziņoja Krasnodebskis.
Deputāts piebilda, ka varētu minēt vēl dažus vārdus šajā kontekstā, taču nenosauca tos.
Pēc Krasnodebska domām, par Krievijas ietekmes apmēru reģionā liecina fakts, ka Eiropa principā izskata "noteikti antieiropeiska" gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecību.
Šrēders, kurš ieņem Nord Stream 2 AG – "Ziemeļu straumes 2" projekta operatora – vadošās padomes priekšsēdētāja amatu, iepriekš norādīja, ka Eiropas Savienībai nav alternatīvas, kura ļautu segt gāzes apjomus no citiem avotiem, kurus spēj piegādāt Eiropai jaunais gāzesvads.
Polija kopā ar Baltijas valstīm aktīvi iestājas pret cauruļvada "Ziemeļu straume 2" projekta īstenošanu. Varšavā uzskata, ka jaunais gāzesvads nesīs ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var novest pie konkurences ierobežošanas. Celtniecības pretinieki ir arī Ukraina, kura baidās pazaudēt Krievijas gāzes tranzīta ienākumus, un ASV, kurām ir ambiciozi savas SDG eksporta plāni uz Eiropu.
Maskava vairākkārt uzsvērusi, ka "Ziemeļu straume 2" ir tikai un vienīgi ekonomisks projekts – tēze par iespējamiem enerģētiskiem draudiem Eiropai neiztur nekāda veida kritiku. Gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija, tieši pretēji, ļaus samazināt tranzīta riskus un paaugstinās gāzes apgādes drošumu patērētājiem. Turklāt gaišzilās degvielas piegādes izmaksas samazināsies - "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometru īsāks, nekā caur Ukrainu.
Divas gāzesvada "Ziemeļu straumes 2" caurules tiek ieliktas blakus ekspluatētajai "Ziemeļu straumei". Abu cauruļu jauda sastādīs 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Caurules ies cauri dažu Baltijas jūras reģiona valstu teritoriālajām un/vai ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām. Šobrīd ielikti jau vairāk nekā 500 kilometru gāzesvada, pirmās caurules celtniecību plānots pabeigt šī gada novembrī, otrās caurules celtniecību – decembrī.
