RĪGA, 28. janvāris – Sputnik. Par tirdzniecības apjomu izaugsmes līderiem ar Krieviju 2018. gada desmit mēnešos kļuvušas valstis, kuras atbalsta sankcijas pret Krieviju, teikts starptautiskā auditoru un konsultantu tīkla FinExpertiza pētījumā.
Pēc ekspertu sacītā, lielākoties izaugsmi izraisīja eksporta apjomu pieaugums no Krievijas.
"2018. gada janvārī-oktobrī Krievijas ārējās tirdzniecības apgrozījums sastādīja 567 miljardus dolāru, palielinoties par 20%, salīdzinot ar analoģisku periodu 2017. gadā. "Rosstat" atzīmēja 27 valstis, kuras ievērojami palielinājušas preču apgrozījumu. Septiņpadsmit no tām atbalsta sankcijas pret Krieviju. Tirdzniecība ar šīm valstīm sastādījusi 48% no Krievijas kopējā preču apgrozījuma 2018. gada desmit mēnešos un sasniedza 271,6 miljardus dolāru," - teikts pētījumā.
Pirmo vietu pēc preču apgrozījuma ieņēma Polija, kura palielinājusi preču apgrozījumu ar Krieviju par 37,5%, līdz 17,8 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 2017. gada janvāri-oktobri. Otro vietu ieņēma Moldova, kura pērnā gada desmit mēnešos palielināja preču apgrozījumu ar Krieviju par 31%. Trešajā vietā ir Šveice, kura palielinājusi tirdzniecības apjomus ar KF par 30,1%.
"Tā ir klasiska uzņēmēju vienotības situācija, kad biznesmeņi vingrinās agresīvā politikā, bet zem galda viens otram paspiež roku," - norādīja Jeļena Trubņikova, FinExpertiza tīkla direktoru padomes priekšsēdētāja.
Neskatoties uz to, nevienai no šīm valstīm nav izdevies pietuvoties pirms sankciju preču apgrozījuma līmenim, kurš tika sasniegts 2013. gadā. Vistuvāk "mērķim" pērn pietuvojās Beļģija ar 99,6% rezultātu no pirms sankciju līmeņa. ASV sasniedza 92,6% līmeni, Moldova – 91,8%. Preču apgrozījuma kritiena samazināšanas ziņā ar KF neveiksmīgākās izrādījās Latvija – 38,7%, Ukraina – 39,5% un Itālija 50,8%.
"Saskaņā ar prognozi, kura tika veikta pēc 10 mēnešu tirdzniecības rezultātiem, Kopumā 2018. gadā preču apgrozījums sasniedzis 702 miljardus dolāru, jeb 83% no pirms sankciju līmeņa. Atgādināsim, ka 2016. gadā Krievijas tirdzniecības apjomi ar citām valstīm samazinājās līdz minimumam, sasniedzot 56% no 2013. gada līmeņa," - norāda eksperti.
Iepriekš Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs ar nožēlu konstatēja, ka zaudējumi, kurus guvusi Eiropas Savienība no sankcijām pret Krieviju, sasniedz 100 miljardus eiro.
Sankcijas pret Krieviju
Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās Krimā un Ukrainā izveidojušās situācijas dēļ. 2014. gada jūlijā Eiropas Savienība un ASV ieviesa ierobežojošus pasākumus pret veselām Krievijas ekonomikas nozarēm. Rezultātā Krievija ierobežoja pārtikas produktu importu no valstīm, kas iniciējušas pret to vērstās sankcijas. Krievijas valdība jau vairakkārt informējusi, ka rietumvalstu iecere saistīt sankcijas ar Minskas protokolu īstenošanu ir absurda, jo Krievija nav iesaistīta Ukrainas konfliktā un Minskas protokolus uz to attiecināt nav iespējams.
Šobrīd aizliegums ārzemju produktu importam darbojas līdz 2019. gada beigām.
